Jau vairākus gadus, dzīvojot Liepājā, ir nācies novērot diezgan interesantu faktu. Vīriem augstos amatos, kam darba pienākumi saistīti ar krēsla deldēšanu, akurāt patīk atļaut visur rakt.

Latvijā, par mūsu ekselentajiem, brīnišķīgajiem un visādi citādi spīdošajiem autoceļiem ir jau radies ne viens vien tautas ticējums. Kā, piemēram, viens no šiem ticējumiem vēsta ”Ja šogad tiek uzliets jauns asfalts, tad obligāti to nākamgad pārraks, sadauzīs gāzes vīri, vai kārtējie siltumtrašu labotāji.” Un šim teicienam, tāpat kā teicienam ”Zeme ir apaļa”, ir grūti nepiekrist.

Nevaru saprast tos neaptēstos ierēdņus, kas sēž tajos mīkstajos krēslos un pieļauj šādu nekaunīgu valsts līdzekļu zemē nomešanu. Kā var pieļaut, ka tikko labi uzlietam asfaltam ņem un sagriež caurumus, kurus pēc tam mēnesi neaiztaisa. Un ja arī aiztaisa, tad es to varētu izdarīt labāk. Vienalga paliek bedres, nelīdzenumi, kas pēc laika pārvēršas par bedrēm.
Kā ir ar plānošanu? Kā ir ar laicīgiem pieteikumiem par darba veikšanu? Nav taču tā, ka viens čiekurs pa nakti ir nosapņojis ģeniālu ideju uzliet asfaltu uz konkrētas ielas. Un nav tā, ka nākamajā dienā jau vīreļi zaļās vestēs maisa piķi ceļa malā. Tas viss taču tiek nolemts, saskaņots, plānots ne mēnešiem, bet gan gadiem. Un ja tas tā ir, kāda velna pēc jau nākamajā gadā, kāds no iepriekš nosauktajiem kurmjiem, ir uzdrošinājies sākt bojāt jaunuzklāto asfaltu? Vai man vienam šķiet, ka te kādam kabatas smird pēc svaigi ceptas maizes?

Ak jā, šī nav vienīgā problēma, par kuru gribas kādam ierēdnim atstāt uz galda kasti ar zirgu brūnajiem dārgumiem. Vēl vairāk par jaunā asfalta drupināšanu man patīk asfaltgrauži. Tie ir arī tādi zaļās vestēs tērpti vīreļi ar speciālu agregātu, kas asfaltu uztaisa kā dambretes galdiņu. Un ja tādā iestāda savu auto, kuram ir lieli diski un zemprofila riepas, tad diezgan droši, ka var meklēt riepu servisu. Tas, ka viņi taisa tās bedres, jau nebūtu nekas. Tas ir tikai apsveicami, ka tās bedres uz piecām minūtēm ir aizlāpītas. Man vienkārši simpatizē, tie strādāt gribošie zaļie vīreļi, kas sataisa pusi Liepājas par dambretes galdiņu un tad izdomā, ka pāris dienas varētu atpūsties. Un vēl foršāk ir tad, kad tas notiek piektdienā. Tad visas brīvdienas jābrauc kā Freestyle, nevis pa labo, bet pa labāko pusi.

Īsāk sakot, darba organizācija Liepājā ir zem katras kritikas. Salauzt, sabojāt tas gan, šajā jautājumā mums ir vislabākie speciālisti Eiropā. Un verdikts visam šim manam žēlabainajam stāstam ir, ka brīžiem, braucot pa Liepāju, gribas kliegt aiz dusmām par to bardaku uz ielām un es esmu par visiem 150% pārliecināts, ka ne tikai man….!

Reigans