Ulvis Zebiekste: Mūsu sētas bērni – deputāti
Pēdējās dienās, ienākot vienā no Latvijas vispopulārākajiem reģionālajiem (un ne tikai) portāliem, gribot negribot nākas lasīt rakstus par Liepājas domes deputātiem Valēriju Kravcovu un Stēnu Lorensu. Diemžēl šeit lasītais vienmēr ir bijis no viņu opozīcijas puses. Lai to labotu, saņēmos un uzrakstīju savas nelielas pārdomas par tēmu.
Lai arī runāts par šiem deputātiem, it sevišķi S.Lorenza kungu, pēdējos mēnešos ir daudz un dikti, it sevišķi interesanti man likās notikumi, kas risinājās pēdējā domes sēdē 2010. gada 18. februārī, kad abi, V.Kravcovs un S.Lorenss, pameta domes sēdi, jo tika atkal pacelts jautājums par valsts valodas lietošanu un viņiem tika burtiski “aizvērta mute”.
Es pats esmu latvietis un, lai arī noteikti nelepojos ar savu valsti kā politisku veidojumu, es šo zemi cienu. Man patīk Latvijas daba. Arī ekonomiskā situācija, par spīti krīzei, nav nemaz tik traģiska – vienkārši bijām pieraduši dzīvot savādāk. Tāpat mums ir skaista valoda – ļoti sarežģīta, bet skaista. Taču neuzskatu, ka mums mūsu valoda jāvērtē augstāk par visu. Uzskatu, ka labas idejas nekļūst sliktākas tikai tāpēc, ka tās tiek izteiktas dāniski, angliski vai krieviski. Un, lai gan es nevēlētos, lai pilsētas domes sēdes notiktu kādā tatāru-gruzīnu dialektā, es dotu priekšroku šim variantam, ja tas nozīmētu pilsētas izaugsmi, attīstību, sociālo drošību un dzīves līmeņa uzlabošanos. Šobrīd nekas no tā nenotiek! Mums sava valoda ir jāmīl, tajā ir jārunā, bet nedrīkst ienīkt valodas protekcionismā, aizmirstot attīstību un labas idejas!
Pametīsim malā valodas aizsardzības jautājumu un pievērsīsimies Vilnīša kunga argumentam par sēdes izstiepšanu dēļ tulkiem un neprecīzajiem tulkojumiem. Tiem, kas nezina, varu pateikt, ka deputāta alga nav liela – cik zinu sanāk ap 300 latiem mēnesī pēc nodokļu atvilkšanas. Taču arī pienākumu nav nemaz tik daudz. Par mājas darbiem nemāku teikt, jo katram tie ir citādāki, taču uz domi deputātiem jāiet trīs reizes mēnesī – uz komitejas sēdi, uz domes sēdi un pieņemšanas dienu. Es, protams, nenoliedzu to, ka deputāts Vilnītis un, domājams arī daudzi citi, ir aizņemti biznesa cilvēki, taču vai tiešam sēdes ieilgšana no paredzētajām divām stundām uz piecām būtu tik traģiska, ka Vilnīša privātais bizness aizietu pa burbuli? Manuprāt, kā deputātam, kam jākalpo tautai, Vilnītim vajadzētu uzkavēties sēdē tieši tik ilgi, cik tas nepieciešams kvalitatīvai lēmumu pieņemšanai. Ja tas nozīmē astoņas stundas, tad kāpēc gan ne.
Un, lai piedod man Vilnīša kungs, ja tā nav taisnība, neticu, ka šī bija viņa paša iniciatīva. Esam jau pieredzējuši Zīda kunga iniciatīvu, sūdzot Lorensu tiesā par “apsaukāšanos”. Esmu redzējis koalīcijas “roku pacelšanas unisonu” pirmās domes sēdes balsojumos. Koalīcijā nekas nenotiek uz paša iniciatīvu – aiz visa stāv Seska kungs. Tieši tāpat neatceros arī nekādus Lorensa kunga solījumus iemācīties latviešu valodu un sākt tajā runāt pusgada laikā. Šis jautājums vispār pacēlās tikai pirms dažiem mēnešiem, kad koalīcija ar platu smaidu sejā pasniedza deputātiem vēstuli no ministrijas, kurā bija minēts, ka tulks nevar būt deputāta pilnvarotais pārstāvis, bet nebūt ne tas, ka tulks nevar tulkot deputāta teikto.
Un nobeigumā tikai vēlos piebilst, ka es ceru, ka pirms komentāros mani saukt par valodas nīdēju un paranoīdu, kas visur redz Seska sazvērestības, mani tautieši saskatīs manis teiktajā arī nedaudz loģikas.
Ar cieņu,
norūpējies liepājnieks Ulvis Zebiekste