Intervija ar aģentūras “Liepājas Nodarbinātības projekti” direktoru Vairi Šalmu.

– Lieltotnē “Liepājas pilsēta” šopavasar daudz sūdzību par nesakoptām vietām pilsētā. Kāpēc tā?

– Domāju, ka šeit ir trīs faktori. Pirmais saistīts ar to, ka pēdējo divu gadu laikā stipri pieaugušas atkritumu nodošanas izmaksas poligonā “Ķīvītes”.

Otrs – cilvēki daudz vairāk apguvuši minēto lietotni, kur ērti var nodot informāciju pašvaldībai, bet trešais faktors ir, ka “Liepājas Nodarbinātības projektiem” ļoti krasi samazinājies to bezdarbnieku skaits, ko varam teritoriju sakopšanā piesaistīt sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru.

Šobrīd ar valsts finansējumu vienlaikus tiek nodarbināti tikai astoņi cilvēki, bet mums jārūpējas par aptuveni 500 hektāru plašu teritoriju,

ieskaitot Tosmares un Karostas mežus.

Savulaik, kad tā dēvētai “simtlatnieku” programmai vēl bija arī Eiropas finansējums, algoto pagaidu sabiedrisko darbu dažādos Liepājas rajonos vienlaikus veica ap 80–120 cilvēku.

Mums ir arī līgums ar Sociālo dienestu par ilgstošo pabalstu saņēmēju nodarbināšanu.

No Sociālā dienesta aģentūrā vidēji mēnesī strādā jeb pie mums apgūst prasmes ap 25–30 cilvēku, taču viņus drīkst nodarbināt tikai trīs stundas dienā.

– Cilvēki nereti saka, ka Liepājas centru uzpoš regulāri, taču ir sajūta, ka par citiem mikrorajoniem piemirst. Kuras ir vispiegružotākās pilsētas daļas?

– Laikam daudzviet tās būs teritorijas mazdārziņu tuvumā. Tagad talkai pieteikušies vairāk nekā desmit mazdārziņu kooperatīvi, kas centīsies savu teritoriju sakopt.

Grēko arī garāžu kooperatīvi – viņu teritorijā izlikti simboliski gružu konteineri, bet daudz kas tomēr nonāk kaut kur ārpusē pie žoga.

Piemēslots ir Spīdolas ielas gals Karostā, tāpat bijušie mazdārziņi Atmodas bulvārī. Uz talkas rēķina mēģinām šīs vietas sakopt.

Joprojām regulāri izmet būvgružus arī Karostas mežos.

– Cik operatīvi Nodarbinātības projekti reaģē uz sūdzībām par piecūkotām teritorijām?

– Lietotnē “Liepāja” ievietotajām sūdzībām regulāri sekojam līdzi, un uz tām faktiski reaģējam trīs dienu laikā. Reizēm varbūt sarežģītākos objektos gan tas prasa aptuveni nedēļu.

Piesaistām arī savus trimmeristus, cilvēkus, kas strādā ārpus štata un nodarbojas ar pašvaldības dzīvokļu tīrīšanu. Ja ir lielāks gružu daudzums, kas jāsavāc, mēs meklējam dažādus risinājumus.

Ne visas vietas, par kurām liepājnieki sūdzas, ir pašvaldības teritorija.

Nupat lietotnē bija ievietota informācija par izgāztuvi Kaiju ielā. Šī vieta piegružota jau ilgstoši. Taču teritorijas īpašnieks ir juridiska persona, kurai ir maksātnespēja.

Līdz ar to īpašniekam piestādīt rēķinu faktiski nevar, un tajā pašā laikā pašvaldības iestādei īsti nav arī tiesību iet privātīpašumā un vākt gružus.

Atsevišķās vietās, kur nevar rast risinājumu, ja ir rīkojums no izpilddirekcijas vai Nekustamā īpašuma pārvaldes, tad mēs arī atkritumus vācam.

Vēl viens nesmuks objekts ir Augustes ielā 5 pie stacijas, kur pirms vairākiem gadiem nodega dzīvojamā māja. Tur palikuši vien šķūnīši.

Cilvēki bieži gružus izmet visur tur, kur ir pamestas būves vai pamati.

Tā ir arī zemesgabalā Augustes ielā.

Taču arī tur ir juridiskas problēmas – dalīts privātīpašums. Pašvaldība šobrīd meklē iespēju šo zemesgabalu atsavināt, jo vēlas tur izveidot autostāvvietu.