Lai arī visbiežāk spinātus redzēsim blakus diļļu, pētersīļu un rukolas buntītēm, tie nav garšaugi, kā daudzi domā.

Spināts ir lapu dārzenis, taču par to nav vērts lauzīt galvu, bet gatavot un ēst gardu muti, nesatraucoties par kalorijām, – spinātos ir ļoti daudz šķiedrvielu, kas uzlabo gremošanu.

Karstums spinātiem nepatīk, tāpēc vasaras svelmē to pārdošanā gandrīz nav, stāsta zemnieku produkcijas pārdevēji Pētertirgū. Tie izaug kātos un sāk ziedēt. Uz rudens pusi zaļās lapas atkal būs atpakaļ vairumā.

Pircēji spinātus iecienījuši un pieprasa. Kamēr vēl ir, Poriņu dārzniecības spinātus iegādājas liepājniece Vija. Viņas virtuvē iecienītākais spinātu lietojums esot pesto mērce, kā arī spinātus kopā ar fetas sieru pildot karbonādēs.

“Tā zaļā krāsa patīk,” atzīst Vija.

Spināti pirmo reizi gaismu esot ieraudzījuši senajā Persijā. Eiropā spinātus iepazina ap 14. gadsimtu, un tie ātri vien kļuva populāri daudzu tautu virtuvēs, īpaši tāpēc, ka dārzā tie parādījās agri pavasarī, kad ar citiem zaļumiem bija gaužām trūcīgi.

Spināti bagātīgi satur dzelzi, magniju, folskābi, A un C vitamīnu, fosforu, magniju, kāliju, nātriju, kalciju, ievērojamā daudzumā – jodu un vairākas citas fizioloģiski aktīvas vielas.

Spinātu lapās ir ļoti daudz olbaltumvielu.

Lapas ir vērtīgi ēst kopā ar treknākiem produktiem – sēklām, drupinātiem riekstiem, augu eļļām, avokado, sieru un treknajām zivīm. Tad organisms spēj uzsūkt lielu daļu spinātos esošo aktīvo vielu, kas šķīst tikai taukos.

Svaigos un pagatavotos spinātos dažādu vitamīnu un minerālvielu daudzums nedaudz atšķiras. Piemēram, ja vēlaties uzņemt pēc iespējas vairāk dzelzs, ēdiet spinātus, kas ir karsēti gatavošanas laikā, bet svaigos spinātos būs ievērojami vairāk C vitamīna.

Jāņem vērā, ka karsējot spināti pamatīgi saruks, tāpēc nav jābaidās mest uz pannas lielas saujas.

Spināti savas maigās, diezgan neitrālās garšas dēļ ir ideāli piemēroti dažādu ēdienu gatavošanai. Pat saldajos ēdienos spinātus iekļauj tieši skaisti zaļās krāsas dēļ.

Tie ir populāra svaigo smūtiju sastāvdaļa.

Sablendējot banānu, mango, spinātu lapiņas, linsēklas un atdzesētu zaļo tēju, sanāks uzturvielām bagāts un gards dzēriens.

Ar svaigiem spinātiem var papildināt jebkurus lapu salātus. Gatavojot rīsu ēdienus, piemēram, risoto, spinātu lapiņas iemaisa rīsos pēdējās gatavošanas minūtēs.

Spināti kopā ar olu ir gards pildījums kārtainās mīklas pīrāgiem un maizītēm.

Receptes

Omlete ar spinātiem

Omlete ir ātri pagatavojama un iecienīts brokastu ēdiens daudzās ģimenēs. Lai pievienotu spinātus, īpaša māksla nav jāapgūst.

Kāda omlete vislabāk garšo, tādas pagatavošanas pirmais solis ir apcept sviestā spinātu lapiņas. Ja spināti pirmie nonāks uz pannas, tad saglabās zaļo krāsu. Ja ceps reizē ar olām, tad kļūs brūni.

Kāti lai paliek smūtijiem un zupām. Ja lapas lielas, labāk sagriezt, lai nestaipās pa pannu kā striķi. Tad – pa virsu olas. Ar pienu, garšvielām, ķirštomātiem – pēc katra garšas.

Nevienai omletei nepatraucēs pa virsu uzkaisīts siers, bet ar spinātiem tas sader īpaši labi.

Salāti ar valriekstiem un fetas sieru

700 g spinātu, 500 g zemeņu, sauja valriekstu, 150 g fetas siera.

Mērcei: 110 ml olīveļļas, 30 ml baltvīna etiķa, šķipsna paprikas garšvielas, pēc garšas sāls un pipari.

Spinātus nomazgā un saber salātu bļodā. Zemenes sagriež smalkās šķēlītēs un pievieno spinātiem.

Tukšā burciņā ievieto mērcei vajadzīgās sastāvdaļas, uzliek vāciņu un kārtīgi sakrata. Salātu bļodā saber sadrupinātus valriekstus, fetas siera gabaliņus un visu pārlej ar mērci.

Spinātu pankūkas

Vasarīgi iekrāsotais un sātīgais ēdiens pašlaik celts godā “Bernātu Dzintariņa” ēdienkartē.

Kafejnīcas līdzīpašniece Liene Otaņķe stāsta, ka spinātu lapas sablendē un iemaisa pankūku mīklā, jo tad pankūkas ir skaisti zaļas. Tā kā piedāvājumā ir gan sāļās, gan saldās pankūkas, tad tās nesajūk.

Liene gatavo lielu mīklas porciju: puskilograms miltu, 10 olas, litrs piena un 400 ml eļļas un klāt vienu standarta safasētu kastīti ar spinātiem. No šī daudzuma iznāk vismaz 26 lielās pankūkas.

Protams, gatavojot mājās, sastāvdaļas var samērīt proporcionāli savām vajadzībām un piešaut vien saujiņu spinātu.

Mīklai pēc garšas pieliek nedaudz sāls. Liene atklāj veco konditoru un kulināru noslēpumu – arī sāļajām pankūkām jāpieber nedaudz cukura, vienu karotīti, un tas bagātinās un sabalansēs garšu.

Sāļās pankūkas var cept arī ar sasmalcinātiem zaļumiem, pieberot mīklai pētersīļus, dilles. Taču spināti dos visskaistāko zaļo krāsu. Ja pankūkas grib vēl spinātainākas, spinātus apcep uz pannas un tin iekšā kā pildījumu.

“Dzintariņā” spinātu pankūkas pilda ar šķiņķi un sieru, bet nepārspīlējot, lai galvenā būtu un paliktu pankūka, ne pildījums, jo ēdiens jebkurā gadījumā sanāks sātīgs. Pasniedz ar krējumu un svaigiem dārzeņiem.

Uzziņai

Kā pareizi uzglabāt

Ja nopircies pavairāk spinātu, tie istabas temperatūrā ātri vīst. Svaigas lapas jāliek ledusskapī, bet nedariet to pavirši, ievietojot ar iepriekš atvērto maisiņu vai kastīti.

Spinātu spirgtumu var pagarināt, pārliekot tos aizspiežamā plastmasas maisiņā, kurā ieklāta papīra dvieļa sloksne, kas uzsūks mitrumu un neļaus lapiņām bojāties pat nedēļu ilgi.

Izlietošanai smūtijos un zupās spinātus var sasaldēt. Saldētavā tos neiesaka glabāt ilgāk par astoņiem mēnešiem.

Puķes… šķīvī

Restorānā ieraugot ēdiena dekorējumā atraitnīti vai vijolīti, daudzi samulst un cenšas to neuzkrītoši pabīdīt maliņā, jo kā tad nu ēdīsi puķi.

Tomēr pavāri skaistuma labad neliek uz šķīvja to, ko ēst nevar. Daudzi ziedi ir ēdami un pat garšīgi.

Portāls darzaabc.lv iesaka, kurus ziedus varam nest virtuvē un apgūt jaunus kulinārijas meistarstiķus.

Rožu ziedlapiņu garša var atšķirties atkarībā no šķirnes un variēt starp kaut ko līdzīgu zemenēm un āboliem. Ziedlapiņas var kaltēt tējai, iecukurot, pievienot salātiem, dekorēt kūkas un desertus.

Begonijas un leduspuķes – abām ziedlapiņas var ēst, dažos literatūras avotos minēta informācija, ka ēdamas ir arī lapiņas.

Kliņģerītei ir diezgan spēcīga garša, kā arī to var izmantot, lai iekrāsotu ēdienu viegli dzeltenā krāsā.

Kreses izceļas ar interesantu piparotu garšu, kas ir līdzīga kressalātu garšai. Krešu ziedus var pievienot ēdieniem kaperu vietā.

Vijolītes skaisti izskatīsies iesaldētas ledū vai iecukurotas, kā arī svaigas uzliktas uz tortes vai kāda deserta.

Atraitnītes kā smaidošas sejiņas var papildināt salātus, kūkas un tortes.

Pieneņu ziedus var marinēt kā gurķus, ar dzeltenajām ziedlapiņām omleti var padarīt košāku, tās var pievienot salātiem, desertiem, zupām.

Māllēpes pavasarī var savākt ne tikai tējai, bet arī svaigas pielikt salātiem, izdekorēt pirmo pavasara kūku.

Baltās panātres ziediņus, no kuriem bērnībā sūkts saldais nektārs, var pievienot salātiem, augļu salātiem, desertiem.

Gaiļpieši vācami ne tikai tējai, bet pievienojami sezonas salātiem.

Padoms. Garšaugu ziediņus nevajag izmest komposta kaudzē, bet iesaldēt ledus kubiņos un izmantot kokteiļiem, bolēm un dzērienu atdzesēšanai.