Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Tieši reģionos iedzīvotāji ir visvairāk atkarīgi no uzticamas transporta sistēmas. Tomēr līdzšinējā sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošana un nodrošināšana nav lietotājam draudzīga un nemotivē mainīt paradumus – retāk darbināt privāto auto, tā vietā izvēloties sabiedrisko transportu.

Pārdomāta pakalpojuma nodrošināšana un izmantošanas pieaugums palielinātu tā rentabilitāti un valstij būtu mazāk jātērē nodokļu maksātāju nauda dotācijām pārvadātājiem.

Autobusu maršrutu tīkls nav veidots pēc skaidras un caurskatāmas pieejas.

Datos balstītu rādītāju trūkums, pēc kuriem būtu vērtējamas iedzīvotāju pārvietošanās vajadzības, nedod iespēju pārliecināties, ka maršrutu tīkls tām atbilst.

Vismaz 38% maršrutu nodrošinātais reisu skaits neatbilda likumā noteiktajam rentabilitātes slieksnim, bet 25% maršrutu netika nodrošināts minimālais pakalpojuma apjoms.

Ja likumdevēja noteiktās prasības nav iespējams īstenot praksē, tad atbildīgajām institūcijām ir jāpieņem datos balstīti un motivēti lēmumi, lai tiktu veiktas izmaiņas likumā.

Vienotas pieejas trūkums Autotransporta direkcijas un Sabiedriskā transporta padomes darbībā vēl vairāk sarežģī sabiedriskā transporta pakalpojumu administrēšanu. Tādēļ

nepieciešams veidot vienkāršāku regulējumu, pārskatot atbildīgo lomas šī pakalpojuma plānošanā un nodrošināšanā.

Pēdējos trīs gados zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem no valsts budžeta piešķirti 206,7 miljoni eiro. No tiem 98 miljoni eiro – no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Papildu finansējuma pieprasījums netiek pamatots ar iepriekš neparedzētiem apstākļiem, bet galvenokārt akcentējot sākotnēji piešķirtā finansējuma nepietiekamību.

Šāda prakse ir nepamatota, jo piešķirtie līdzekļi pēc būtības neatbilst neparedzēta gadījuma situācijai.

Turklāt līdzekļu pieprasīšana, apzinoties, ka finansējums būs nepietiekams, bet tajā pašā laikā neveicot pakalpojumu apjoma pārskatīšanu, paļaujoties, ka gada beigās trūkstošais finansējums tāpat tiks rasts, liecina par izlēmības trūkumu un neatbilstošu valsts budžeta plānošanu.

Turpmākās prognozes pasažieru apgrozībā autobusu pārvadājumos VK vērtējumā ir pārāk optimistiskas, jo, nemainot pasažieru pārvadājumu rīcībpolitiku un tās ieviešanas instrumentus, kas pašlaik paredz ierobežot pakalpojuma pieejamību, ņemot vērā rentabilitātes kritēriju, pasažieru apgrozījums nepieaugs.

Oskars Erdmanis, VK padomes loceklis

Uzziņai

Reģionālie autobusu pārvadājumi

• Gadā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu, nobraukti ap 69,3 miljoni kilometru.
• Maršruta tīklu kopgarums – ap 55 tūkstoši km.
• Pārvadājumus nodrošina ar 1060 autobusiem.
• Trūkstošais finansējums no 2021. līdz 2023. gadam bija 47% gadā jeb 33 miljoni eiro.
• Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem 2023. gadā bija 62,8 miljoni eiro.
• Šogad būs nepieciešams papildu finansējums gandrīz 13 miljoni eiro.
• Pērn konstatēti 286 kvalitātes prasību pārkāpumi autobusos (2022. g. – 103).

Avots: VK