Intervija ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes profesori Daci Keidāni.

– Vai tagad, pavasara sākumā, ir sastopams daudz ērču?

– Situācija nemainās, tā katru gadu ir vienāda. Šogad vēl ietekmē fakts, ka īsti nav bijis ziemas, tāpēc varētu būt, ka ērces gulēt neaizgāja.

Ziemā gan šie asinssūcēji nav tik aktīvi kā citos gadalaikos, bet šobrīd, iestājoties siltam laikam, noteikti aktivizējas.

Ērces sāk meklēt, kur varētu baroties.

Ērču mammām ir jāsūc asinis, lai varētu pēc tam krist zemē un ražot nākamo paaudzi. Savukārt, lai būtu spēks dēt olas, ir kārtīgi jāsadzeras asinis.

No kokiem ērces nekrīt, jo tur to nav. Šiem parazītiem vislabāk patīk dzīvot aizaugušās, nekoptās, nepļautās pļavās, un visvairāk ir kūlā.

Tā ka pa izpļautām dabas takām cilvēki var iet samērā droši – liela iespēja, ka ērces nepieķersies.

Arī mājās regulāri pļautā pagalmā vai labi uzturētā angļu mauriņā ērču nav, jo tām attīstības ciklā jāparedz saimnieki – organismi, no kuriem sūkt asinis, kad uz tiem nokļūs.

Atkarībā no attīstības fāzes – kāpurs, nimfa vai pieaugusi ērce – izvēlas savam augumam atbilstošu saimnieku.

Ja kāpurs barojas uz pelēm, susuriem, kas paskrien garām, tad nimfa izvēlas lielākus dzīvniekus, piemēram, zaķus, suņus, kaķus.

Pieaugusī ērce uzrāpjas uz cilvēka, arī uz lieliem meža zvēriem un putniem, taču, lai tiem tiktu klāt un paspētu pieķerties, jāpaceļas mazliet augstāk virs zemes. Tāpēc asinssūcēji uzlien uz zāles stiebriņa.

– Pie ērcēm cilvēki var tikt gan dabā, gan pilsētā?

– Jā, tās var būt dārzos pilsētas teritorijā. Parkā apsēžoties zālītē atpūsties, arī var dabūt ērci.

Iesaku cilvēkiem uzmanīties un pēc pastaigām pa parkiem, mežiem pārbaudīt apģērbu,

no tā nolasīt nost visu, kas pieķēries.

– Kāda ir tendence – vai ērču kļūst arvien vairāk?

– No veterinārmedicīnas viedokļa ir problēma suņiem. Kopš 2011. gada līdz ar klimata izmaiņām pie mums ienākusi nebijusi ģints ērce – Dermatocentor –, kas pievienojusies jau gadu gadiem zināmajai Ixodes.

Un jaunā ērce suņiem izraisa [bīstamu slimību] babeziozi.

Ir vienšūnis babēzija, kas attīstās ērcē, un, kad tā ar babēziju uzlien uz suņiem baroties, ievada vienšūni dzīvnieku asinsritē.

Tad suņiem ir klīniskās saslimšanas – tiek bojāti skābekļa pārnēsātāji eritrocīti, rodas anēmija, nespēks, pēc tam – dzelte un pie lielas invāzijas – arī nobeigšanās.