Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no Latvijas fondētās pensiju sistēmas (pensiju 2. līmenis) būtu milzīga stratēģiska kļūda, no kā ilgākā termiņā ciestu gan iedzīvotāji, kas lemtu izņemt savus uzkrājumus, gan arī pārējie iedzīvotāji visās vecuma grupās.

Lai gan personīgā finanšu brīvība ir svarīga, pensiju 2. līmeņa uzkrājums nav parasts finanšu uzkrāšanas instruments, kā, piemēram, krājkonts.

Tas ir viens no galvenajiem mehānismiem, kas nodrošina iedzīvotāju labklājību nākotnē un stabilitāti valsts sociālajā sistēmā ilgtermiņā. 

Šāds neapdomīgs solis apdraudēs nākotnes pensijas adekvātumu.

Fondētā sistēma ir veidota tā, lai izlīdzinātu demogrāfisko spiedienu, kas paredz mazāk strādājošo un vairāk pensionāru.

Tas nozīmē, ka pensijas 1. līmeņa uzkrājums nākotnē nespēs nodrošināt pietiekamu ienākumu aizstājamību un kļūs arvien mazāks salīdzinājumā ar darba ienākumu līmeni.

Tieši tāpēc 2. līmeņa uzkrājums ir būtiska daļa no cilvēka nākotnes ienākumiem.

Ja ļautu to masveidā izņemt jau šodien, nākotnes pensionāri nonāktu vēl neizdevīgākā situācijā, paliekot ar būtiski mazākiem uzkrājumiem un tādējādi zemāku dzīves līmeni vecumdienās.

Tas nenoliedzami radītu lielu slogu valstij, tai būtu jāpalielina sociālie pabalsti, lai novērstu nabadzības risku.

Tādēļ pat tie iedzīvotāji, kas neizmantotu iespēju izņemt uzkrājumu pirms pensijas vecuma, izjustu sekas no šīs neapdomības, jo slogs uz valsts sociālo budžetu nākotnē būtu tik liels, ka būs nepieciešami lēmumi, kas ietekmēs visus.

Piemēram, pensionēšanās vecuma palielināšanu visiem, pensiju 1. līmeņa uzkrājumu indeksācijas samazināšanu, esošo pensiju apmēra indeksāciju samazināšanu vai pat sociālo iemaksu palielināšanu.    

Neskatoties uz īstermiņa pozitīvu ietekmi, kopumā tam būtu negatīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā.

Pensiju uzkrājumu līdzekļi tiek ieguldīti arī Latvijas uzņēmumos, infrastruktūrā, valsts obligācijās.

Šie ieguldījumi nodrošina vietējā tirgus likviditāti, finansē uzņēmumu attīstību un ļauj valstij aizņemties par zemākām procentu likmēm.

Strauja līdzekļu izņemšana piespiestu pārvaldniekus steidzami pārdot aktīvus, pazeminot cenas un radot svārstības tirgū.

Tas skartu ne tikai pensiju uzkrājumu īpašniekus, bet visu ekonomiku,

tai skaitā arī kapitāla pieejamība saruktu, aizņemšanās sadārdzinātos un uzņēmumu investīciju aktivitāte samazinātos. 

Būtu pieļaujama diskusija (un patiesībā tāda jau ir iniciēta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā) par iespēju daļēji izņemt uzkrājumu veselības izdevumu segšanai, ja veselības stāvoklis rada draudus iedzīvotāja dzīvībai.

Taču mājokļa iegāde vai biznesa uzsākšana, manuprāt, nav pietiekams pamats pensijas ilgtermiņa uzkrājuma izņemšanai.

Jāuzsver, ka pensiju sistēmas pamatprincips ir ilgtermiņš.

Emocionālu vai īstermiņa finansiālu apsvērumu dēļ var šķist vilinoši šo naudu izmantot jau šodien, taču sociālā nodrošinājuma sistēmu nevar balstīt uz brīža vajadzībām.

Tā jāveido ar skatu nākotnē, lai pasargātu cilvēku pēc 20–30 gadiem, kad darba ienākumu vairs nebūs.

Kārlis Purgailis, bankas “Citadele” meitasuzņēmuma ”CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs