“Es domāju, ka cilvēkiem patīk ēst brīvā dabā – kaut kur mežā, pie jūras –, taču tas gan atkarīgs no laikapstākļiem. Citur varbūt ir arī kāda telpa vai nojume, kurā ieiet, bet mums tādas nav, un jāēd zem klajas debess,” stāsta ziemupniece Daiga Kadeģe.

Viņa saimnieko biedrības “Ziemupīte” kafejnīcā “Jūrcafe”, kas ierīkota furgonā.

“Ģimenes atbrauc, izstaigājas pa apkārtni, nopeldas, sauļojas un pirms došanās prom paēd pie manis. Viņiem sanāk svētku diena, jo, mājās pārbraucot, ēst nav jāgatavo.”

Atpūtnieki ēdienu pasūtot, tikko atbraukuši. Sakot:

“Ēdīsim vēlāk – izstaigāsimies, un tad arī būs ēstgriba.”

Tā ka svaigs gaiss pastiprina apetīti, bet kustība un atpūta dabā uzlabo garšas uztveri.

Cilvēkiem patīkot sēdēt pie galda un nesteidzīgi baudīt ēdienu un laiku – kopīga ēšana rada patīkamas emocijas.

Daiga teic: “Daudzi pie mums atgriežas. Ir arī tādi, kuri brauc no Rīgas uz Liepāju un speciāli pa ceļam izmet līkumu.”

Latviešiem ēšana brīvā dabā nav tikai maltīte svaigā gaisā. Tā ir arī tradīcija, kas veidojusies gadsimtiem ilgi,

cieši saistīta ar darbu, gadalaikiem un kopību. No strādāšanas siena pļavā un kartupeļu talkām līdz mūsdienu griliem pie jūras.

Ēšana ārā Latvijā ir gan nepieciešamība, gan rituāls, gan dzīvesveids. Bieži saistās ar sezonāliem notikumiem, tradīcijām.

Vēsturiski lielākā daļa latviešu dzīves ritēja laukos, kur daba bija nevis atpūtas vieta, bet ikdienas darba vide. Siena laikā, ražas novākšanā vai ganos ēda turpat laukā.

Maizi, speķi, biezpienu, rūgušpienu notiesāja, sēžot grāvmalā, uz celma vai akmens.

Šāda ēšana nebija romantizēta, tā bija praktiska un pielāgota darba ritmam, taču vienlaikus radīja ciešu saikni starp cilvēku un apkārtējo vidi.

Ēšana brīvā dabā Latvijā ir vairāk nekā ieradums. Tā ir dzīva tradīcija, kas atspoguļo latviešu attiecības ar dabu un citam ar citu, turklāt cilvēki pēc tās tiecas.

Receptes

Ātrie rausīši ar šķiņķi un sieru

Nepieciešama kārtainā mīkla, šķiņķis, rīvēts siers, ola, nedaudz piparu.

Mīklu atlaidini un izrullē, tad sagriez kvadrātos (aptuveni 8×8 cm), vidū liec šķiņķi un sieru, pārloki uz pusēm, maliņas saspied. Pārsmērē ar sakultu olu. Cep 200 grādu karstumā 15–20 minūtes, līdz zeltaini.

Šie rausīši slinkajā versijā ir garšīgi gan silti, gan auksti – ideāli līdzi ņemšanai. Taču, lai tie būtu sulīgāki un garša izteiksmīgāka, vari pildījumam pievienot nedaudz skābā krējuma vai naža galu – sinepes.

Klasiskās olu sviestmaizes

Ja ņem četras vārītas olas, tad nepieciešams 2–3 ēdamkarotes majonēzes vai krējuma. Neiztikt bez lociņiem vai dillēm un garšvielām (sāls, pipari), kā arī maizes (baltmaize vai rupjmaize).

Olas sakapā, sajauc ar majonēzi, zaļumiem, sāli, pipariem un uzsmērē uz maizes. Ja gribas svaigumu, vari pievienot gurķi vai redīsus.

Savukārt krēmīgākai masai daļu olu vari sarīvēt, nevis tikai sakapāt. Ja maizes vietā ņem kruasānu, tad piemērotāka šāda masa, ko iesmērē kruasāna vēderā.

Atsvaidzinoši salāti

Nepieciešami svaigi gurķi, redīsi, fetas siers, svaigas dilles vai pētersīļi, olīveļļa, citrona sula, sāls, melnie pipari.

Dārzeņus sagriez plānās šķēlēs, sieru sadrupini, sajauc visu kopā ar sakapātiem zaļumiem. Pārlej ar olīveļļu un citrona sulu, pievieno sāli un piparus.

Kefīra kēkss

Nepieciešamas divas olas, 150 g cukura, 250 ml kefīra, 100 ml eļļas, 300 g miltu, 1 tējk. cepamā pulvera, šķipsna sāls, pēc izvēles – rozīnes vai ogas.

Olas sakuļ ar cukuru, pielej kefīru un eļļu, iemaisa miltus, cepamo pulveri, sāli. Tikai nemaisi mīklu pārāk ilgi – tad kēkss būs gaisīgāks un mīkstāks.

Formā cep 180 grādos 35–40 minūtes. Gatavu ir ērti sagriezt šķēlēs un ielikt līdzi grozā.

Lavaša rullīši ar dārzeņiem

Nepieciešamas lavaša plāksnes, krēmsiers, paprika, gurķis, salātlapas, šķipsna sāls, pipari.

Lavašu apsmērē ar krēmsieru, virsū liec plāni sagrieztus dārzeņus un salātlapas. Cieši sarullē, sagriez gabaliņos.

Ērti ēst bez galda piederumiem. Pirms griešanas ieliec rullīti ledusskapī uz 15 minūtēm – tas kļūs stingrāks un būs vieglāk sagriežams.

Cepti kartupeļi

Mazus kartupeļus izvāra nesagrieztus, tad uz pannas apcep eļļā, līdz zeltaini. Apbārsta ar sāli un smalki sagrieztām dillēm.

Lai iegūtu kraukšķīgu garoziņu, kartupeļus pirms cepšanas viegli apsusini. Šādi izcepti, tie garšo arī auksti.

Siera iesmiņi

Cieto sieru sagriez kubiņos un spraud uz koka iesmiņiem pamīšus ar vīnogām. Izmanto dažādas siera šķirnes – uzkoda būs izskatīgāka un garšas ziņā daudzveidīga. 

Lai iesmiņi kļūst krāsaināki un interesantāki garšas ziņā, vari pēc izvēles pievienot vēl dažas sastāvdaļas: ķirštomātus, olīvas, gurķa šķēlītes, paprikas gabaliņus, zemenes, bumbieru vai ābolu kubiņus, salami vai šķiņķa rullīšus, marinētus gurķīšus, bazilika lapas.

Mājas limonāde ar ogām

Ņem gāzētu vai negāzētu ūdeni, izspied no citrona sulu un sajauc to ar ūdeni, saldini ar cukuru vai medu. Pievieno ogas (zemenes, avenes), un piparmētras (pēc izvēles). Atdzesē.

Ja izmanto gāzētu ūdeni, gatavo to tikai pirms pasniegšanas – dzēriens būs svaigāks un dzirkstošāks.

Uzziņai

Ēdienu grozam

– Izvēlies tādus ēdienus, kas garšo arī auksti un nezaudē garšu atdziestot, jo ne vienmēr būs iespēja ēdienu uzsildīt.

– Ēdieniem jābūt viegli sadalāmiem porcijās.

– Dod priekšrokuviegli iepakojamiem un transportēšanā izturīgiem ēdieniem. Ērti būs produkti, ko var salikt kārbās vai ietīt papīrā.

– Lai var ērti ēst bez sarežģītiem galda piederumiem, labas ir uzkodas porcijās – iesmiņi, maizītes, dārzeņu standziņas, mini pīrādziņi, sagriezti augļi.

– Produkti, kas nebojājas tik ātri, – cietais siers, svaigi dārzeņi, sausāki konditorejas izstrādājumi. Ēdienus ar majonēzi vai krēmiem vēlams uzglabāt aukstumā.

– Līdzās sātīgākiem ēdieniem labi iederas gurķi, redīsi, ogas, augļi vai viegli salāti – tie atsvaidzina un līdzsvaro maltīti.

Piknika etiķete

• Neatstāt atkritumus.
• Netraucēt citiem.
• Cienīt dabu.
• Neņemt līdzi pārāk daudz vienreizlietojamo trauku.

Piesardzība

– Augļus un dārzeņus nomazgā jau mājās, jo dabā tas ne vienmēr iespējams.

– Ņem līdzi papīra dvieļus vai salvetes – noderēs gan rokām, gan virsmu noslaucīšanai.

– Ēdienu pārklāj vai turi aizvērtos traukos, jo bites, mušas un skudras ātri atrod saldumus un augļus.

– Ēšanai piemērotāka ir tīra, sausa vieta.

– Ja ēdiena pārpalikums vairākas stundas stāvējis saulē, to labāk neņemt atpakaļ mājās.

Avoti: Pārtikas un veterinārais dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs