Bērnam ir daudz vieglāk pareizi rīkoties negaidītā situācijā, ja viņš jau iepriekš zina, ko darīt. Tāpēc pirms brīvlaika ir vērts mājās mierīgi izrunāt dažus vienkāršus noteikumus.

Pirmkārt, bērnam jāzina, ka vecākiem vienmēr jāpasaka, kur viņš dodas, ar ko būs kopā un aptuveni cikos atgriezīsies. Ja plāni mainās, par to jāpaziņo.

Tā nav kontrole kontroles pēc – tā ir drošība.

Arī telefonam jābūt ieslēgtam, un bērnam jābūt sazvanāmam.

Svarīgi pārrunāt arī to, ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt. Bērnam jāzina, ka nedrīkst iet līdzi svešiniekiem, kāpt svešā automašīnā vai iesaistīties konfliktos un provokācijās.

Ja bērns jūtas nedroši, viņam jāmeklē uzticams pieaugušais – veikala darbinieks, policists, apsargs, skolotājs, kaimiņš vai cits cilvēks, pie kura var vērsties pēc palīdzības.

Vēl ir būtiski pārrunāt bērna rīcību krīzes situācijās. Vecākiem vajadzētu ne tikai pateikt: “Esi uzmanīgs!” Daudz vērtīgāk ir uzdot konkrētus jautājumus: ko tu darīsi, ja pazaudēsi draugus, kam zvanīsi, ja jutīsies nedroši, kur iesi, ja telefons izlādēsies.

Jo konkrētāk bērns šīs situācijas iztēlojas, jo lielāka iespēja, ka viņš neapjuks, ja kaut kas tāds tiešām notiks.

Tikpat svarīga ir satiksmes drošība. Ja bērns pārvietojas ar velosipēdu, skrejriteni vai skrituļslidām, jālieto ķivere un, ja iespējams, arī ceļu un elkoņu sargi. Ejot pa ietvi vai šķērsojot ielu, skatienam jābūt uz ceļu, nevis telefonā.

Vecākiem der kopā ar bērnu vēlreiz iziet ikdienas maršrutus – uz veikalu, laukumu, treniņu vai pie draugiem – un pārrunāt, kur jābūt īpaši uzmanīgam.

Arī mājas drošība nav mazsvarīga. Ja bērns vasarā kādu laiku paliek viens mājās, viņam jāzina, kam drīkst atvērt durvis, kā sazināties ar vecākiem un ko darīt ārkārtas situācijā.

Jāizrunā, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, ko darīt, ja jūtama gāzes smaka, kā droši lietot elektriskās ierīces, plīti un sadzīves tehniku.

Pieaugušajiem šīs lietas šķiet pašsaprotamas, bet bērnam tās ir jāizskaidro viegli uztverami un bez steigas.

Vēl viena tēma, par kuru nevajadzētu klusēt, ir vienaudžu ietekme. Bērnam jāzina, ka viņam ir tiesības pateikt “nē”. Arī tad, ja draugi smejas, pierunā vai izaicina.

Jāpārrunā, kā aiziet no nepatīkamas situācijas, ko darīt, ja draugi uzvedas bīstami, un kā rīkoties, ja kāds piedāvā alkoholu, nikotīnu vai citas vielas.

Šajās sarunās ļoti svarīga ir vecāku attieksme.

Ja bērns baidīsies, ka par katru kļūdu viņu tikai sodīs, viņš var noklusēt arī bīstamu situāciju. Tāpēc bērnam jāzina: ja kaut kas noticis, vecāki vispirms palīdzēs. Pēc tam varēs runāt par sekām un atbildību.

Nevar aizmirst arī digitālo drošību. Vasarā bērni internetā bieži pavada vairāk laika un ne vienmēr pieaugušie redz, ar ko viņi sarakstās vai ko publicē.

Bērnam jāatgādina, ka nedrīkst sūtīt personīgu informāciju svešiniekiem, publicēt savu atrašanās vietu vai vienatnē tikties ar cilvēkiem, kas iepazīti internetā. Ja saruna internetā kļūst nepatīkama, aizdomīga vai biedējoša, par to jāpastāsta vecākiem.

Drošs vasaras brīvlaiks neveidojas tikai no aizliegumiem vai stingras kontroles.

Visdrošāk jūtas tie bērni un jaunieši, kuri zina, ka mājās viņus uzklausīs, sapratīs un palīdzēs.

Ja bērns zina, kā rīkoties, prot pieņemt drošus lēmumus un nebaidās lūgt palīdzību, risks nonākt bīstamās situācijās būtiski samazinās.

Svarīgākais vecāku uzdevums vasarā – nevis būt blakus katrā brīdī, bet palīdzēt bērnam kļūt drošam arī tad, kad pieaugušo nav tuvumā.

Elīna Priedīte, VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste