Artūrs Kaļva: Ir tāda sajūta, ka cilvēkiem vispār nav izpratnes par savu ķermeni
Lai arī seksuālās un reproduktīvās veselības (SRV) tēmas daļēji mācību saturā ietvertas dabaszinātņu un sociālajā blokā, tomēr ar to nav pietiekami. Organizācijas “Papardes zieds” speciālisti, kuri strādā ar jauniešiem un izbrauc ar izglītojošām lekcijām uz skolām, kārtējo reizi nonākuši pie secinājuma, ka veselības mācības neesamība skolu programmās noved līdz zināšanu trūkumam pat par elementārām lietām. Kādu zināšanu par savu veselību jauniešiem trūkst?
"Kurzemes Vārds"
Sarunas un informācijas iegūšanu par SRV bieži apgrūtina kauns, bailes un nepietiekamas zināšanas, taču sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums par veselību kopumā.
Ir tāda sajūta, ka cilvēkiem vispār nav izpratnes par savu ķermeni, cilvēki nesaprot, kā ķermenis strādā, kādi orgāni viņiem ir.
Trūkst izpratnes par pamatlietām, piemēram, menstruālo ciklu, kontracepcijas veidiem un to izmantošanu.
Rezultāts bieži vien ir dzimumdzīve ar vairākiem partneriem bez kontracepcijas, inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI) un neplānota grūtniecība, un cēlonis ir zināšanu trūkums.
Lai darbotos profilaktiski, vajag, lai cilvēki savu veselību apzinās kā vērtību. Taču vizīti pie ārsta daudzi velk garumā.
Pēc sešiem mēnešiem saka – es domāju, ka pāries.
STI simptomi, kas traucē, ir tikai sākumā, pēc tam tie mazinās, bet infekcija jau nekur nepazūd. Hroniskie iekaisumi var veicināt citas saslimšanas, turklāt tāds cilvēks var inficēt citus. Un tieši jaunieši bieži neizvērtē riskus.
Trūkst zināšanu arī par to, kā var inficēties ar STI – joprojām domā, ka HIV var iegūt skūpstoties vai no oda koduma. Pacienti bieži vien ir neizpratnē par to, kā varējuši inficēties.
Mītu izplatību jauniešu vidū veicina lietotne “TikTok”,
kuras saturu traucē izvērtēt gan izglītības trūkums, gan nepietiekamas kritiskās domāšanas spējas.
Tāpat vairāki jautājumi tiek aktīvi politizēti, un tā rodas arvien vairāk mītu, pieaug dažādi aizspriedumi un tiek kavēta rīcība, kā SRV visaptveroši uzlabot.
Turklāt SRV izglītības kontekstā nedrīkst aizmirst par attiecībām un seksualitāti. Veselīgas attiecības, atvērta saruna par labsajūtu, veselību un piekrišanu dzimumattiecībām ir ļoti svarīga.
Publiskajā telpā arī trūkst sarunu par seksu un seksualitāti, bet to vajag normalizēt.
Nepieciešams uzlabot veselībpratību kopumā, jo tās trūkums rada dažādas veselības problēmas, kas ietekmē arī dzimstību, kas aktuāla demogrāfijas uzlabošanas kontekstā, un vienlaikus arī samazina dzīvildzi.
Liels darbs vajadzīgs arī mājās, ģimenē, jo skolai vai vizītei pie ārsta tajā ir maza ietekme.
Demogrāfijas uzlabošanai vajadzīgs ilgs laiks, un tas ir sarežģīti. Tādēļ mums vajadzētu ieguldīt darbu skolēnos, jo rezultātu tas dos pēc 10–15 gadiem.
Artūrs Kaļva, dermatologs venerologs
Uzziņai
Ginekoloģes dzemdību speciālistes Annas Kornetes atziņas
– Jauniešu vidū ir neapdomība un zināšanu trūkums: “Neplānota rīcība jaunībā var novest pie tā, ka ir grūtāk tikt pie grūtniecības, pie vēlamā rezultāta – vesela bērniņa.”
– Meitenēm nav izpratnes par menstruālo ciklu un nezina, kāds tas ir. “Kad jautāju, vai izmanto kontracepciju, atbilde ir nē, un beigās izrādās, ka prezervatīvu tomēr lieto. Trūkst izpratnes, ka arī prezervatīvs ir kontracepcija. Izplatītākais mīts viņas praksē ir par kontracepcijas tabletēm un hormonālajām spirālēm – tās veicinot svara pieaugumu. Bet dati apliecina, ka iemesli ir citi.”
– Būtiski ir arī sniegt atbalstu tām nepilngadīgajām un citām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kam iestājusies neplānota grūtniecība: “Lai tas nebūtu murgs, pēc kura nekad vairs negribas nevienu bērnu.”
Noderīgi
– Meitenēm no 14 līdz 18 gadiem ir pieejama valsts samaksāta vizīte pie ginekologa, kur trūkstošās zināšanas var iegūt.
– Līdz 24 gadiem valsts finansē seksuāli transmisīvo saslimšanu analīzes.
– Jaunietēm draudzīgo ginekologu saraksts pieejams “Papardes zieda” mājaslapā.
Avots: organizācija “Papardes zieds”