Intervija ar Liepājas Liedaga vidusskolas direktori Aiju Grīnbergu.

– Kā pirmajā eksāmenā veicās devītajiem, kuri bija atstāti uz otro gadu?

– Viņi izvēlējās svešvalodu eksāmenu nepārlikt. Visiem pagājušajā gadā bija iegūts rezultāts virs 10%, līdz ar to bija iespēja nekārtot.

Pārsvarā jaunieši ir izkrituši matemātikā, viens – latviešu valodā, bet vienam visi eksāmeni ir nokārtoti, taču nebija sekmīgi pabeigti mācību priekšmeti, tādēļ nācās vēlreiz mācīties 9. klasē.

– Kā šiem jauniešiem mācībās klājies?

– Daži ir saņēmušies un veiksmīgi pabeigs šo mācību gadu, bet vairumam otrgadnieku ir ļoti grūti.

Patiesību sakot, daļai mācību rezultāti ir pasliktinājušies.

Viņi mācību stundās nestrādā vai tās neapmeklē vispār, jo vienkārši nav motivācijas tam, lai tiešām izmantotu iespēju vēlreiz visam iet cauri, mācīties.

Visos eksāmenu priekšmetos izraudzītie pedagoga palīgi papildus novirzīti tam, lai palīdzētu sagatavoties pārbaudījumiem, bet skolēnu apmeklējums ir mazs.

Viņi neizmanto ne parastās, ne individuālās, ne eksāmenu konsultācijas.

– Kā vērtēt šo lēmumu – atstāt uz otru gadu?

– Tā gluži nevar teikt, ka tas bijis nepareizi. Ir jaunieši, kas uzlabojuši savas sekmes un tagad domā startēt tālāk uz vidusskolu. Vienkārši bija jānonāk līdz tam, ka viņi mācītos.

Kādam veselības, kādam emocionālas problēmas liedza pabeigt mācību gadu, citu datorspēles vai vēl kādas atkarības bija vilinājušas vairāk, tādēļ maz pavadīts laiks skolā. Uzskaitījumu varētu turpināt.

Bet ļoti izteikti, ka jauniešiem trūkst motivācijas mācīties.

Tas ir attiecināms ne tikai uz otrgadniekiem. Redzot 9. klašu skolēnu pirmā mācību semestra datus, – bija nesekmīgie.

Tagad, kad mācības noslēdzas, vērtējums ir jāuzlabo 20% skolēnu. Citam viens, divi mācību priekšmeti, citam – vairāki.

Jauniešiem šķiet, ka būs vēl papildu laiks, papildu iespējas vai galu galā skolotājs apžēlosies un tāpat izliks sekmīgu gala atzīmi. Bet tā tas nenotiek.

– Kas notiks, ja devītklasnieki eksāmenos izkritīs?

– Valstiski ir pieņemts, ka uz otru gadu nevienu vairs neatstās. Realitātē ir tā, ka skolēns nevar pabeigt skolu, ja viņam nav sekmīgu vērtējumu.

Ir projekts, ka paralēli varētu mācīties profesiju. Vēl plānots, ka skolā mācītos to priekšmetu, kurā ir izkrituši vai bijis nesekmīgs vērtējums.

– Kā skolēniem palīdzēt?

– Ļoti lielu atbalstu bērniem ar mācīšanās grūtībām deva projekts “Pumpurs”. Viņiem bija papildu individuālās konsultācijas pie skolotājiem. Un skolotājs strādāja kā privātstundās.

Bija tiešām jūtami pozitīvi rezultāti. Skolēni sagatavojās pārbaudes darbiem, nokārtoja eksāmenus, varēja pabeigt skolu.

Šobrīd uz grupu konsultācijām iet maz.

Varbūt tādēļ, ka ir kauns par to, ka viņi nezina, varbūt nav ieinteresētības. Bet būtu jādomā, kādā veidā varam skolēnus atbalstīt, un to vajadzētu praktizēt jau no mazajām klasītēm. Ja ko nezini, tad strādājam papildus. Šādai atbalsta sistēmai skolā būtu jābūt.

Novēršot robus zināšanās, skolēns nejutīs diskomfortu, kas rodas, ja netiek pārējai klasei līdzi.

– Atlika lēmumu par procentu celšanu eksāmenos, atstāja nemainītus – 10%. Vai tas bija pareizi?

– Uz to grūti atbildēt. Jauniešiem, protams, tas it kā radīja lielāku drošības spilvenu, saglabājās lielāka iespēja eksāmenu nokārtot. Bet mums ir jāmotivē bērni un jaunieši mācīties.

Novēroju, ka skolēniem ir grūti uzrakstīt pārbaudes darbus, kuros ir vairākas tēmas kopā.

Eksāmenos ir visa mācību viela.

Pareizs ir uzsāktais ceļš veidot diagnostikas darbus ne tikai, kā bija senāk, – 3., 6. klasē, bet arī 7., 8. klasē. Devītajiem un vidusskolēniem tā jau ir.

Skolēniem ir jāpierod, ka pārbaudes darbos ir visa attiecīgā mācību gada viela kopā. Tas ir grūtākais – saprast, ka neprasīs tikai par kaut ko vienu, bet var pajautāt jebko.

– Vai tas motivēs mācīties, ka vairs nevarēs labot atzīmes?

– Daļa skolēnu arī tādēļ nemācījās, jo zināja, ka varēs pārrakstīt. Kaut kādā veidā to četrinieku iegūs.

Tagad, kad sistēma mainās un semestrī katrā mācību priekšmetā var pārrakstīt tikai vienu pārbaudes darbu, neizpratne un satraukums ir gan skolēniem, gan vecākiem.

Bet uzskatu, ka pamazām mācīšanās motivācija ir jāveicina, lai stundās skolēns patiešām strādātu.

Lai nav tā, ka stundu laikā ejam uz tualeti vai vienkārši sēžam, vai jāaizrāda, ka tiek lietots telefons.

Cilvēciskums jau nekur nezudīs, ja slimošana vai kāds cits objektīvs iemesls, tad, protams, iespēja tiks dota.

– Kā šogad plānojat izlaidumu devītajiem?

– Jau pagājušajā gadā mainījām sistēmu – izlaidums gan devītajiem, gan divpadsmitajiem ir pēc sertifikātu saņemšanas, un mēs tā arī šogad saglabājam.

Kad saņemts izglītības dokuments, tad tiešām arī to nosvinam.

Mūsu skolā pedagogiem tiek teikts paldies jau Pēdējā zvana pasākumā, līdz ar to uz izlaidumu atnāk tie skolotāji, kuri var un vēlas, jo šajā laikā pedagogi jau ir atvaļinājumā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.