Linda Matisone, Saeimas deputāte (“Apvienotais saraksts”)

Visupirms par labo. No nākamā gada tiek izlīdzināts un celts neapliekamais minimums – 510 eiro mēnesī, pensionāru neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 līdz 1000 eiro mēnesī.

Saimnieciskās darbības veicējiem, kuri izvēlas mikrouzņēmumu nodokli, tā piemērošana ir vienkāršota ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā.

Tiem MUN režīmā strādājošajiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, paredzēta iespēja reģistrēties uz laiku.

Tas mazinās birokrātiju mazajiem uzņēmējiem.

Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm būs jāveic solidaritātes iemaksas valsts budžetā. Tas varētu palielināt ieņēmumus valsts budžetā par 93 miljoniem eiro.

Strādājošie vecāki varēs saņemt 75% no vecāku pabalsta, kas līdz šim bija 50%. Tas būtu jāturpina, un strādājošiem vecākiem jāļauj saņemt vecāku pabalstu 100%, tas palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku.

Pie trūkumiem jāmin tas, ka budžeta ieņēmumu palielināšanai pārdalīta pensiju 2. līmenim novirzāmā sociālo iemaksu daļa.

Grozījumos Valsts fondēto pensiju likumā uz trim gadiem noteikts, ka 2. līmenī tiks ieskaitīti 5%, nevis 6% no iemaksu objekta, kā tas ir patlaban.

Jārēķinās, ka, ja kaut kas 2. pensiju līmeņa sistēmā tiek mainīts, tad tas ir īpašumtiesību ierobežojums –

tas skar cilvēku tiesības un var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.

Koalīcija nebeidz lielīties, ka 95% strādājošo ieņēmumu apjoms palielināsies. Taču ar vienu roku dod, ar otru – atņem.

Šo nelielo ieņēmumu kāpumu visai ātri “noēdīs” plānotā nodokļu celšana – akcīzes nodoklis degvielai, transporta lietošanas nodoklis palielināsies par 10%.

Šo nodokļu palielinājuma dēļ cenas augs pilnīgi visam – tajā skaitā pārtikas precēm un ikdienā lietotiem pakalpojumiem.

Diemžēl budžetam caurkritušas ir ģimenes ar bērniem.

Pēdējos piecus gadus atvieglojums par apgādībā esošu personu nav palielināts. Arī bērnu kopšanas pabalsts palicis 2013. gada līmenī. Šis ir nedrošības budžets ģimenēm ar bērniem.

Dzimušo bērnu skaits Latvijā sarūk, bet ierēdņu skaits pieaug, – tas skaudri norāda uz valdības prioritātēm.

Vēl vienu pārsteigumu valdība sagatavojusi tiem, kas vēlēsies pārdot savu īpašumu. To vēlams izdarīt vēl līdz gada beigām, jo ar nākamo gadu kapitāla pieauguma nodoklis palielināsies no 20% uz 25,5%. Tas ir solis ēnu ekonomikas palielināšanas virzienā.

Šis budžets parāda arī valdības cinismu un politisko divkosību –

naudas pārtikas pakām mazturīgajiem nebūs, taču 2,6% atalgojuma pieaugums ierēdņiem būs.

Visbeidzot kārtējo reizi valsts aizņemsimies, budžeta deficītam strauji pietuvojoties sarkanajai līnijai.

Kamēr valdība naudu izšķērdēs nevajadzīgos iepirkumos, pētījumos un tanku pieminekļos un dzīvos pēc principa “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis”, valsti, tāpat kā “Rail Baltica”, neizdosies uzlikt atpakaļ uz sliedēm.

Artūrs Butāns, Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)

Aizsardzībai atvēlēti 3,5% no IKP, kas ļaus arī turpmāk Latvijai būt starp līderiem NATO dalībvalstu starpā.

Ir labi, ka vismaz šajā ziņā iepriekš uzņemtais kurss paliek nemainīgs.

Attiecībā uz iekšējo drošību, atbalstu neguva NA rosinājums pacelt un pilnībā izlīdzināt ugunsdzēsēju, policistu un robežsargu atalgojumu ar aizsardzības nozari, tomēr kāpums iekšlietu atalgojumā no 1. janvāra būs, un ik mēnesi darbinieki saņems par 300 eiro (bruto) vairāk nekā līdz šim.

Koalīcija cels akcīzes nodokļus, kas sadārdzinās degvielu un dabasgāzi,

savukārt noraidīja NA priekšlikumus paaugstināt nodokļus azartspēlēm un tabakas industrijai, ko piedāvājām novirzīt dzimstības veicināšanai un atbalstiem ģimenēm ar bērniem, kas joprojām būs nevienlīdzīgā ienākumu situācijā.

Valdībai laiks saprast, ka vieta tukša nepaliks un turpinot nereaģēt uz dzimstības kritumu, koalīcija apzināti vai neapzināti izvēlas otru ceļu – veicināt imigrantu izvešanu no trešajām valstīm, kas ir bīstami un nepieļaujami.

Nacionālā apvienība rosināja arī turpināt iepriekš uzsāktās iestrādes attiecībā uz Liepāju un Dienvidkurzemi, iesniedzot priekšlikumus par pasažieru vilcienu reisu Liepāja–Rīga skaita dubultošanu, kā arī par autoceļu Vaiņode–Embūte, Ziemupe–Vērgale un Priekule–Skoda sakārtošanu, kam ir būvprojektu gatavība un iepriekš pat bija paredzēts finansējums.

Pārsteidz, ka ZZS un “Vienotība”, noraidot šos un citus priekšlikumus, ļauj Briškena kungam apdalīt viņu kolēģus pašvaldībās.

NA ar 172 priekšlikumiem bija līderi ekonomikas un sociālo tēmu piedāvājumā, tomēr koalīcija spēja atbalstīt tikai vienu priekšlikumu – piešķirt finansējumu Latvijas Politiski represēto apvienībai.

Šis ir neturēto solījumu budžets!

Neturēti solījumi par iekšlietu atalgojuma izlīdzināšanu ar aizsardzību, un neturēti solījumi par atbalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.