Ģirts Laugalis, Bārtas un Kalētu pagastu apvienības vadītājs

Šobrīd sniegs kūst prātīgi, un, ja tas tāpat turpināsies, tad plūdu arī varētu nebūt. Katrā ziņā es neredzu nevienu riska situāciju.

Taču, ja sniegs sāks kust strauji, tad

ūdens varētu kāpt ārā no upēm, kā arī pārplūst ceļi tajās vietās, kur novadgrāvju caurtekas ir sliktākā stāvoklī.

Bārtā ir kārtībā visi lielie novadgrāvji, kas atrodas zem pašvaldības ceļiem, tāpēc domāju, ka tie neapplūdīs arī straujā atkusnī.

Plūdus ietekmē dažādi faktori, un daudz atkarīgs arī no tā, kā aizplūst ūdens un kā upē iet ledus.

Plūdu gadījumā man, esot pagasta pārvaldes vadītājam, ir ātri jāreaģē, lai risinātu situāciju.

Pirmkārt, jāziņo par to attiecīgajām iestādēm, piemēram, pašvaldības policijai, kā arī nekavējoties jāinformē sabiedrība. Katrā ziņā – jāreaģē un jārīkojas ātri, jāiesaistās situācijas risināšanā.

Ja plūdi tik lieli, ka jāevakuē iedzīvotāji, mans pienākums ir būt klāt arī šajos darbos.

Savā 12 gadu darba pieredzē

atceros tikai vienu reizi, kad plūdu dēļ cilvēkiem būtu jāpamet mājas.

Pie Vārtājas bija situācija, ka upe gāja ārā no krastiem un ūdens jau bija gandrīz riņķī mājai. Taču tālāk tas neaizgāja, jo līmenis pārstāja celties – ledus iekustējās, un upe aizgāja.

Šobrīd pašvaldībā vēl īsti nav runāts par iespējamiem plūdiem, bet, ja tie sāksies, tad noteikti rīcība būs operatīva.

Andris Jefimovs, Dienvidkurzemes novada Ugunsdzēsības dienesta vadītājs

Plūdu risku uzraudzība pašvaldībā notiek ciešā sadarbībā ar valsts institūcijām, īpaši ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC), kas nodrošina hidroloģisko uzraudzību un brīdinājumus, kā arī ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), kas vada operatīvo reaģēšanu ārkārtējās situācijās.

Būtiska loma ir pilsētu un pagastu pārvaldniekiem, kuri apzina situāciju savās teritorijās

un nepieciešamības gadījumā organizē atbalstu iedzīvotājiem un tehnisku palīdzību.

Dienvidkurzemes novada civilās aizsardzības plānā ir noteiktas plūdu riska teritorijas. Pēc datu saņemšanas no LVĢMC informāciju aktualizēs jaunā novada teritorijas plānojuma nākamajā redakcijā, ņemot vērā hidroloģiskos datus, infrastruktūras attīstību un apbūves izmaiņas.

Dabas procesi ir dinamiski – teritoriju applūšanas risks var mainīties.

Dažos gadījumos riska situācijas rodas tieši cilvēka rīcības dēļ, piemēram, būvē vietās, kur vēsturiski bijušas mitraines vai purvaini apgabali, bet pēc tam pārsteigti, kāpēc īpašums applūst, lai gan daba jau iepriekš devusi par to norādes.

Pašvaldības pienākumi ietver civilās aizsardzības plāna izstrādi un aktualizēšanu, riska teritoriju apzināšanu, iedzīvotāju informēšanu par apdraudējumu, operatīvu sadarbību ar VUGD un citām institūcijām, tehnisko resursu nodrošināšanu – piemēram, sūkņiem un transportlīdzekļiem – un pagaidu izmitināšanas organizēšanu.

Plānošanas un ikdienas darbs ir apzināt riska teritorijas, uzturēt meliorācijas sistēmas darba kārtībā, tīrīt grāvjus un lietus kanalizācijas sistēmas apdzīvotās vietās, lai ūdenim būtu, kur aizplūst.

Novadā ir arī nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas gar jūras piekrasti – Nīcas, Rucavas, Grobiņas pagastā.

Tur plūdu sekas var būt būtiskas cilvēku drošībai, infrastruktūrai, tautsaimniecībai vai videi.

Savukārt citas plūdu riska teritorijas ietekme pārsvarā ir vietēja mēroga un bieži saistīta ar konkrētu upes posmu vai zemāku reljefa teritoriju.

Iedzīvotāju apdraudējuma gadījumā operatīvo glābšanas darbu koordinē VUGD.

Dienvidkurzemes pašvaldības policijas rīcībā ir vairākas motorlaivas un apmācīti darbinieki, kuri kopā ar VUGD resursiem nepieciešamības gadījumā nodrošina iedzīvotāju pārvietošanu uz drošu vietu.

Pašvaldība organizē pagaidu izmitināšanu sagatavotās telpās, kā arī iespēju robežās nodrošina īpašuma apsardzi.

Iedzīvotājam ir tiesības atteikties no evakuācijas,

parakstot atteikuma veidlapu.

Šādi gadījumi visbiežāk saistīti ar mājlopu vai īpašuma uzraudzību, kā arī nevēlēšanos pamest savas mājas, par spīti apdraudējumam.