Man liekas, ka slimo tieši tāpat kā citus gadus šinī laikā. Gribētu teikt tā, ka pēc Jaungada man vienmēr pacientu ir vairāk, taču šogad slimošana norit citādi. Šis laiks kaut kā ir jāpārdzīvo mums visiem.

Šobrīd drusciņ ir pamainījušās vīrusu grupas, un tas ir saistībā ar laikapstākļiem. Ir dažādas vīrusu grupas, un katram no vīrusiem ir savas gaisa temperatūras un laika apstākļi, kad tie izplatās.

Šobrīd tipiskie nav ziemai raksturīgie vīrusi, kas ir RSV, adenovīruss.

Pašreiz topā ir dažādi vēdera vīrusi, kas parasti aktuāli rudenī vai pavasarī un pat vasarā.

Ņemot vērā laikapstākļus, kādi mums šobrīd ir, – nevar saprast, vai vēl rudenīgs vai tūlīt klāt jau pavasaris, kuram laikapstākļi var būt līdzīgi kā rudenī, līdz ar to ir palikuši gaisā vīrusi no rudens – rotavīrusu un enterovīrusu grupa, kas pašreiz ieņem savu lomu, un arī pamazām gripa grib pārņemt.

Vīrusiem, kas aktuāli tagad, ir raksturīgi, ka tiem patīk šāda gaisa temperatūra. Tieši tāpēc šobrīd vairāk izplatās mikoplazma un vēdera vīrusi – ir samērā silts un mitrs.

Gripa vairāk paceļ galvu, ja temperatūra ir robežās no 0, +2 līdz –2 grādiem, tas ir īstais gripas laiks. Tiklīdz kā temperatūra pazeminās, tā uzreiz jūtams, ka vairāk parādās gripas gadījumi.

Līdz ar to

šobrīd ir tāds vīrusu un baktēriju kopums, kas piemērojas visiem mūsu laikapstākļiem.

Vēl šobrīd ir mikoplazmas pneimonijas epidēmija – pirmo reizi savā prakses laikā saskaros.

Slimošana var noritēt netipiski, piemēram, var nebūt tā, kā aprakstīts grāmatās, kā norit pneimonija: vienam tas var sēdēt kaklā vai aizdegunē, uzrāda pavisam citādu klīniku, un pat vari nemaz neiedomāties, ka tā ir mikoplazmas pneimonija.

Vienam var būt smags klepus un augsta temperatūra, un viņš zina savu diagnozi, ārstējas, bet citam var būt neliels klepus otro mēnesi, un viņš nemaz nejūt, ka būtu slims, jo temperatūras nav. Bet cilvēks apklepojis jau daudzus.

Tāpat ar vēdera vīrusiem – bērns kādu reizi izvemjas, bet viņš bijis dārziņā, skolā, pulciņā.

Vīrusi ātri tiek padoti tālāk.

Bērniem vīrusu saķeršanu, izplatību un izplatīšanu izraisa viņu ikdiena – viņi apmeklē skolas, pulciņus –, un ātri vien nākamais vīruss ir klāt.

Lai izvairītos no tiem, ir jāievēro roku higiēna, un mums tas ir nedaudz aizmirsies. Tāpat jāatgādina par piesardzību – saķertie vīrusi ir aktīvi vairākas dienas.

Esam arī to aizmirsuši, ka gadījumā, ja slikti jūtamies, būtu labi padomāt par citiem un nenest slimību ārpus mājām. Kovids mūs nolika mājās uz vismaz piecām dienām.

Tagad esam ieskrējušies ikdienas steigā, sadodam zāles un, tikko kā ir puslīdz labi, – atkal ejam.

Jāuzsver, ka, tā kā mūsu imunitātes ne vienmēr ir stabilas, raksturīgi arī tas, ka pēc viena vīrusa izslimošanas var gadīties, ka pēc neilga laika šis pats vīruss atkārtojas.

Tas saistīts ar to, ka antivielu darbības ilgums, ko mums iedod vīrusi, ir īslaicīgs.

Tāpēc ikvienam vērts padomāt par imunitātes stiprināšanas pasākumiem, kas ir katra paša ģimenes atbildība.

Iegādāt var C vitamīnu, D vitamīnu, par kuru daudz runāts. Imunitātes preparātiem aptiekās ir plaša izvēle.

Šis nu ir tas īstais brīdis, kad ņemt tos palīgā, – pēc jaunā gada ir sev jāpalīdz, apgādājot organismu ar papildu aizsardzību: augļos un dārzeņos šobrīd vitamīnu ir daudz mazāk.

Arta Pavlova, ārste pediatre

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.