Ekonomikas ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodevusi Nacionālo enerģētikas un klimata plānu no 2021. līdz 2030. gadam. Tā apstiprināšanas gadījumā braukšana ar automašīnu var tikt padarīta par bagātnieku privilēģiju, jo nozīmēs nodokļu palielināšanu degvielai, transportam un jauna nodokļa ieviešanu – “rūpes par klimatu”.

Tas ir milzīgs Eiropas spiediens, un pagaidām ir grūti prognozēt, cik tālu mēs tam pakļausimies. Manuprāt, ir jāpretojas, jo Latvijas apstākļi ir ārkārtīgi atšķirīgi no citām valstīm, piemēram, vācieši paši nav zaļi domājoši, proti, viņi pat elektromobilim elektrību iegūst, dedzinot ogles. Tomēr tas, ka mēs braucam ar pārāk lieliem automobiļiem, ir fakts, it sevišķi pārvietojoties ar tiem pilsētās – spēkrats izmet daudz vairāk izmešu, nekā domājam. Šis būtu virziens, kurā katram vajadzētu padomāt.

Vienmēr esmu teicis, ka vienīgais godīgais nodoklis būtu atkarīgs no degvielas daudzuma – citādi cilvēks var braukt ar jaudīgu, lielu automašīnu ļoti reti, bet viņam tik un tā būs jāmaksā tikpat liels nodoklis kā tam, kuram nobraukums tādā pašā laika posmā ir piecas reizes lielāks. Jābūt akcīzei pie degvielas – jo vairāk braucam, jo vairāk piesārņojam un maksājam.

Nu nevar mūsu lielākā sabiedrības daļa atļauties braukt ar elektromobiļiem, es, piemēram, nopirku vieglu automašīnu ar mazu benzīna motoriņu. Tas ir viss, ko patlaban varu darīt ekoloģijas labā. Latvijā nav tāda atbalsta kā ASV, kur cilvēki tiek motivēti iegādāties hibrīdautomašīnas. Hibrīds nav elektromobilis, bet ir daudz ekoloģiskāks nekā auto ar iekšdedzes motoru vien.

Nekur jau vecās automašīnas nepazudīs, vienkārši būs jāpiemaksā. Latvijā ir ap pusmiljons spēkratu, kurus varētu klasificēt kā vecus. Neviens taču tos neatņems, tepat pa Latviju vien grozīsies un autoservisos ik pa laikam tiks reanimēti. Varētu sekot ierobežojumi, taču ne tādi, kuru dēļ būtu jākrīt panikā.

Neskatoties uz to, kādu lēmumu pieņems valdība, mēs paši varam darīt daudz ko, proti, pirkt nevis jau labu laiku nokalpojušus džipus, bet iegādāties par to pašu vai nedaudz lielāku naudu mazāk jaudīgas un ne tik glaunas automašīnas, kas toties ir jaunas un ekonomiskas. Kāpēc, piemēram, divi lauku puikas nevarētu sakārtot savu dienu tā, ka abi varētu izmantot tikai vienu automašīnu? Savukārt Rīgā, tā teikt, žmiedzam uz to, ka vajag džipu, bet reāli ikdienā braucam pa pilsētu. Ja gribas aizbraukt sēņot, var taču apvienoties domubiedru grupa un iznomāt šo spēkratu nepieciešamības gadījumā.

Auto inovācijas jau labu laiku ir iesprūdušas, un, lai turpinātu peļņas progresu, ir izdevīgi runāt tikai labas lietas par elektromobili, kurš, kamēr nebūs jauni akumulatoru ar lielāku ietilpību, nebūs ne īsti foršs, ne plaši pieejams. Tas tiek darīts ar mērķi, lai “zaļajā tirgū” ievilinātu pēc iespējas vairāk cilvēku, kuri spēj samaksāt par šīm automašīnām.

Atis Jansons, auto eksperts