Izlasot “Kurzemes Vārda” 18. aprīļa numurā publicētā raksta “Asfalta kvalitāte atkarīga no pasūtītāja” virsrakstu, lasītāji tiek būtiski maldināti par reālo situāciju ielu un ceļu būvniecībā. Tā kā visus ielu remontdarbus Liepājas pilsētā pasūta pašvaldība, tad lasītājam var rasties iespaids, ka celtniekam nav nekādas atbildības par to, kāda ir ielu un ceļu remonta kvalitāte.

Rodas iespaids, ka pašvaldība kā pasūtītājs būvuzņēmējam pat speciāli prasa uz brauktuvēm klāt sliktas kvalitātes segumu.

Taču asfaltbetona maisījuma kvalitāte ir tieši atkarīga no būvuzņēmēja profesionalitātes un godaprāta. Prasības ielu un ceļu seguma kvalitātei nosaka ceļu specifikācijas un citi ceļu būvniecību nozari regulējošie normatīvie akti. Nevienā normatīvajā aktā nav norādīts, ka iespējams izmantot nekvalitatīvus būvmateriālus. Ja asfaltbetona ražotājs un būvuzņēmējs godprātīgi un bez kļūdām izpilda saskaņotos asfaltbetona ražošanas un ieklāšanas nosacījumus, problēmas ar seguma kvalitāti nerodas. Ja divi blakus esoši ceļa posmi ir izbūvēti vienā laikā, arī pasūtītājs ir viens, bet viens ceļa posms ir sabrucis, bet otram nav pat plaisu, tad cēlonis ir nekvalitatīvs, paša ceļu būves uzņēmuma saražots būvmateriāls jeb asfaltbetons, nevis pasūtītāja prasības!

Pašvaldība kā pasūtītāja nevienā ceļu remonta vai rekonstrukcijas līgumā neuzdod darbu izpildītājam izmantot nekvalitatīvu asfaltbetonu.

Diemžēl atsevišķi būvuzņēmēji izmanto to apstākli, ka nav iespējams pilnībā laboratoriski pārbaudīt un novērtēt viņu saražotā asfaltbetona maisījuma sastāvu un tā īpašības. Cenšoties gūt lielāku peļņu, šādi būvuzņēmēji negodprātīgā rīcībā vaino citus.

Domāju, ka šādi būvuzņēmēji būtu jāsoda nevis tikai ar līgumsodiem, bet gan uz noteiktu laiku pat jāizslēdz no dalības valsts un pašvaldību iepirkumos.

Didzis Jēriņš,
Liepājas domes izpilddirektora vietnieks