Herberts Laukšteins: Valoda jau nav vainīga
Latvijas Nacionālais teātris atteicies no noslēgtā nomas līguma par režisora Dmitrija Krimova iestudējuma “Ārprātīgo piezīmes” viesizrādēm, kurās bija jāspēlē no Krievijas aizbraukušajiem aktieriem Čulpanai Hamatovai un Maksimam Suhanovam, kā arī nosaka moratoriju krievu valodā iestudētām viesizrādēm, kamēr Krievija Ukrainā turpina asiņainā Putina režīma izraisīto karu. Vai krievu valodai jāpazūd no Latvijas skatuvēm?
liepajniekiem.lv
Sāksim ar to, ka tie visi ir mākslinieki, kuri ir pametuši Putina Krieviju. Tas ir svarīgs moments – viņi nav fašisti. Viņi Putina dēļ ir mainījuši savu dzīvi un, visticamāk, ne jau uz to vislabāko variantu. Viņi ir aizbraukuši uz Rietumiem, jo nav vienisprātis ar Putina režīmu.
Līdz ar to mans viedoklis ir: valoda jau nav vainīga. Šie cilvēki ir demonstrējuši savu attieksmi pret fašismu.
Un tagad viņus spārdīt ar kājām – es domāju, ka tas nav godīgi, un es to nevaru pieņemt.
Šī situācija jau atkārtojas. Pagājušā gadsimta 30. gados aktieris un režisors Mihails Čehovs pameta Latviju. Jā, vēsturnieki ir tulkojuši dažādi, kāpēc viņš tā darīja. Bet Amerika viņu pieņēma, un M. Čehovs kļuva par ļoti nozīmīgu pasaules cilvēku, kurš ietekmēja kinematogrāfu, aktiermākslu.
Tikai pēc tam M. Čehova mācība atgriezās arī viņa dzimtenē, un es esmu to mācījies.
Šo “šurpu – turpu” es nesaprotu. Ja esam tik konsekventi attieksmē pret krievu valodu, tad Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris ir jāslēdz ciet. Arī Daugavpils teātris spēlē krievu valodā.
Jābūt konsekventiem, citādi mums dīvainas tās morāles.
Čehova teātrī strādā vairāki mākslinieki, kas aizbraukuši no Krievijas. Tāpēc ir jāskatās, kas tie ir par cilvēkiem, ko viņi demonstrē, kur ar savu rīcību nostājas.
Šie konkrētie cilvēki ir nostājušies pret Putina fašismu un tāpēc pametuši savu dzimteni, bet turas pie savas profesijas. Liegt viņiem to ir nepareizi.
Tas ir Kultūras ministrijas uzdevums – paskaidrot, izskaidrot to visu vienkāršam cilvēkam, bet ministrija nav nodarbojusies ar šī ļoti svarīgā jautājuma skaidrošanu. Tas ir milzīgs trūkums, tāpēc esam milzīgās galējībās.
Mums nevajadzētu pārspīlēt.
Ja tā, tad ir jāatņem man pensija, es nevaru darba tirgū piedalīties, jo man ir Krievijas diploms, pie tam ar izcilību. Es nevaru pavērst to atpakaļ.
Esmu studējis pasaules slavenā teātra institūtā, kur studējuši daudzi ārzemnieki, slaveni mākslinieki. Tad man vairs nav augstākās izglītības, kuru Latvija atzīst.
Herberts Laukšteins, režisors

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.