Intervija ar nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes priekšsēdētāju Intu Šoriņu.

– Vai tā varētu būt, ka ir iesaistījies katrs ceturtais liepājnieks?

– Rezultāti iegūti “Latvijas faktu” ikgadējā aptaujā, ko pašvaldība pasūta un kurā šogad bija iekļauti arī jautājumi par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Mūs pašus, protams, tie iepriecina.

Man šķiet, ka šis cipars varētu būt ticams. Jo nu jau vairs ne tikai nodibinājums viens gatavojas kultūras galvaspilsētai.

Mēs esam noslēguši līgumus un sadarbojamies ar ļoti daudzām organizācijām, kas gatavo programmu 2027. gadam, un darbs jau šobrīd notiek.

Katra organizācija sastāv no vairākiem cilvēkiem. Tiek piesaistīti mākslinieki, radošais sektors, producenti, tehniskie darbinieki. Un pat, ja tie ir, piemēram, tikai uzlīmju izgatavotāji vai palīdzīga roka, tur visur izskan arī “Liepāja 2027”.

Tas saistās arī ar to cilvēku grupu, kas ikdienā strādā ar Liepājas tēlu kopumā, jo

šāds tituls pilsētai nozīmē, ka tiešā vai pastarpinātā veidā iesaistīti varētu būt daudzi iedzīvotāji.

Arī nākamajā gadā un turpmāk būs arvien vairāk cilvēku, kas būs tieši iesaistīti un piesaistīti programmas īstenošanai.

Vēl jāņem vērā pilotprogrammas, ko esam sākuši un īstenojam jau kopš iepriekšējā gada: brīvprātīgo, jauniešu un kopienu programmas, īpaši apkaimēs un Liepājas mikrorajonos.

Ja kāds ir iesaistīts kaut vienā programmā, es ticu, ka gan viņa tuvākie, gan ģimene ir informēti, ar ko viņš nodarbojas. Arī simts brīvprātīgie, kas mums ir pieteikušies, varētu pamatot šo ciparu.

– Un kas notiek ar pārējiem 75%?

– Mēs nedzīvojam pavisam ideālā pasaulē. Es domāju, ka paies arī 2027. gads un būs cilvēki, kas nekad mūžā nebūs dzirdējuši par “Liepāju 2027”. Tā var gadīties.

Ne visiem ir jābūt tieši iesaistītiem kā rīkotājiem.

Arī skatītājiem pienāks savs laiks, kad būs iespēja apmeklēt dažādus pasākumus.

Es domāju, ka pilno klāstu ar cilvēkiem, kurus būs skārusi “Liepāja 2027”, mēs zināsim tikai pašā gada noslēgumā.

– Vai plānojat iesaisti palielināt un kā to darīsit?

– Es domāju, ka šis tituls, kas dots pilsētai, ir jāizmanto. Viena lieta, kā jau minēju, – nodibinājums nav vienīgais.

Mums ir lieliski partneri, kuru projektos ir paredzēts iesaistīt iedzīvotājus gan pie satura radīšanas, gan pie dažādu izvēļu veikšanas, gan viedokļu noskaidrošanas, gan arī pie radošākas darbošanās.

Tā ka es domāju, ka ne tikai mūsu plānos ir vēl vairāk iesaistīt sabiedrību, bet arī mūsu partneru.

Aktivitātes ir ļoti dažādas – semināri, meistarklases, diskusijas, prāta vētras, prezentācijas…

Mēs regulāri birojā uzņemam dažādas iedzīvotāju grupas: senioru klubus, jauniešus, kultūras novirziena klases, deputātus no citām pilsētām, apkaimju un kopienu projektu interesentus.

Mēs turpinām stāstīt par kultūras ietekmi uz pilsētu ar dažādām sabiedrības grupām, un es domāju, ka tur arī šī informācija nokļūst.

– Daļa komandas nesen atgriezusies no Evoras Portugālē, kas reizē ar Liepāju būs kultūras galvaspilsēta. Vai viens no jautājumiem, kas tur tika skatīts, bija vietējo atsaucība?

– Tas ir tāds kopējais uzstādījums Eiropas kultūras galvaspilsētām: kā ar kultūru kā instrumentu var veicināt pilsonisko aktivitāti.

To dara vairāk vai mazāk visas kultūras galvaspilsētas: Tartu, kas pērn bija kultūras galvaspilsēta, ar Oulu Somijā un Trenčīnu Slovākijā, kas būs 2026. gadā, arī Kemnica Vācijā, kas ir šī gada kultūras galvaspilsēta. Viņiem visiem ir daudz un spēcīgi projekti.

Protams, ka mēs gribam un aktivizējam sadarbību ar Portugāli. Lai arī mūs šķir ārkārtīgi liels attālums, mentāli mēs esam ļoti piemēroti viens otram kā sadarbības partneri –

mēs portugāļus ļoti labi saprotam un saprotamies no pusvārda.

Ar dažādiem veidiem cenšamies atrast, kā vairāk sadarboties un apmainīties informācijā un pieredzēs, varbūt stiprināt arī kādus mūsu vietējos līderus plašākai sadarbībai.

Mērķis ir dot iespēju iesaistīties ne tikai vietējā mērogā, bet arī starptautiski.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.