Intervija ar izdevniecības “Kurzemes Vārds” vadītāju Intu Grasi.

– Dzirdēju runas, ka avīze “Kurzemes Vārds” nākamgad papīra formātā vairs neiznākšot… Būšot tikai digitālā versija?

– Savādi, bet arī es esmu dzirdējis šādas baumas.

Varbūt tenkas sadīgst tādēļ, ka reģionālajai presei kopumā tiešām klājas grūti un mani kolēģi par to dažkārt izvēlas neveiksmīgu komunikāciju.

Uzreiz gribu izvējot jebkādas nelāgas baumas, kas attiecas uz laikrakstu “Kurzemes Vārds”.

Pirmkārt,

mēs turpināsim iznākt četras reizes nedēļā gan tradicionālajā, gan digitālajā formātā.

Otrkārt, izdevniecība “Kurzemes Vārds” ir Latvijas lielākā un spēcīgākā reģionālā mediju organizācija, kas izdod laikrakstus, žurnālus, citus izdevumus, grāmatas, producē valsts lielāko reģionālo ziņu portālu liepajniekiem.lv.

Mums ir sava tipogrāfija, reklāmas dizaina un satura birojs. Tas ļauj strādāt un diversificēt riskus.

Treškārt, mūsu medijiem kopumā ir Latvijas mērogam ļoti liela auditorija, kas ik dienu patērē mūsu žurnālistu radīto saturu un par to maksā.

– Četras reizes nedēļā nākamgad valstī latviešu valodā iznāks vairs tikai divi nacionālie laikraksti. Piecas – neviens. Kas “Kurzemes Vārdam” ļauj līdzināties?

– Atbildes sāls lasāms iepriekš.

Bet reģionālajā jeb novadu segmentā Latvijā latviešu valodā mēs vienīgie iznāksim, kā jau sacīju, četras reizes nedēļā, trīs reizes izdos divus laikrakstus, visvairāk avīžu drukās divas reizes nedēļā – teju 20 izdevumu, nedēļas avīžu ir nedaudz.

– Daļa mūspuses lasītāju pat neapzinās, cik privileģētā stāvoklī viņi ir?

– Mūsu lasītājs ir prasīgs un kaut kādā ziņā arī izlutināts. Jā, un varbūt nemaz nenojauš, ka viņa rokās ir spēcīgs preses izdevums, ar kuru rēķinās politiķi, ierēdņi, amatpersonas, uzņēmēji.

Lasītāji Liepājā un Dienvidkurzemes novadā ir informēti un gudri, viņu izpratne par kritiskās domāšanas nozīmi plašajā ziņu un dezinformācijas pasaulē ir augstā līmenī.

Un mēs palīdzam šajā juceklī orientēties, jo izdevniecība algo daudz žurnālistu, kas šim darbam ir īpaši apmācīti, kas māk atšķirt patiesību no meliem.

Stipra reģionālā prese ir ikkatra mūspuses cilvēka sabiedrotais.

Arī tajā gadījumā, ja viņš pat to neapzinās. Arī tad, ja viņš tiek kritizēts. Tas sabiedrībai kopumā ļaus dzīvot labāk.

– Šodien teju katrs trešais sevi uzskata par mediju, publicējot sociālajos tīklos ziņas, viedokļus. Diemžēl arī apgalvojumus un apvainojumus, kas balstās uz nepārbaudītu informāciju. Kāds kļūst arī par botu, troļļu fabriku ēsmu.

– Hibrīdkara apstākļos, un tādos mēs dzīvojam jau krietnu laiku,

svarīga ir uzticība.

Šī ir zelta atslēdziņa izdevniecības “Kurzemes Vārds” attiecībās ar lasītājiem.

Un mēs šo uzticību sargājam. Ja kļūdāmies, tad atzīstam kļūdu un atvainojamies. To paģēr izdevniecības ētikas kodekss.

– Pavasarī abonēšanas centrs “Kurzemes Vārds” pārtrauca piegādāt presi netaisnīgas valsts attieksmes – kompensācijas kārtības – dēļ. Teicāt, ka nepadodaties un Konkurences padomes lēmumu esat pārsūdzējuši?

– Jā, tiesas diena ir nolikta.

Regulāri saņemam sūdzības no abonentiem, ka “Kurzemes Vārds” tiek piegādāts ne tikai krietni vēlāk, nekā to spējām mēs, bet arī vēlāk par paša uzņēmuma “Latvijas Pasts” noteiktajiem standartiem.

Bet gribu uzrunāt laikraksta lasītājus, sakot – nedusmojieties uz mums. Jo šajā situācijā mēs esam nevis vaininieki, bet ķīlnieki. Gluži tāpat kā jūs, cienījamie lasītāji. Tāpēc – paliksim kopā!