Iepazīstoties ar Valsts policijas sniegto informāciju par
pēdējā diennaktī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem mūspusē, mani
patiesi šokēja ziņa par Pāvilostas pusē nozagto automašīnu ”Audi”. Vai pareizāk
nebūtu formulēt nevis ”nozagta”, bet gan ”uzdāvināta”?

Atstāt neaizslēgtu automašīnu ar atslēgām aizdedzē, turklāt
vēl spēkratā atstāt vērtīgas lietas – maku ar naudu un svarīgiem dokumentiem –
transportlīdzekļa tehnisko pasi, bankas kartēm un citām lietām. Žēl, protams,
spēkrata saimnieka, taču, lai viņš man piedod, bet uzskatu šādu rīcību par
nesaprātīgu.

Ik dienu policija ziņo par mūspusē pastrādātiem mantiskiem
noziegumiem – zādzības no mājokļiem, garāžām, spēkratiem, kabatām un somām.
Likumsargi nepaguruši aicina rūpēties par savu īpašumu drošību, neizaicināt
likteni, atstājot vērtīgas lietas garnadžiem redzamā vietā. Taču, kā parāda
nule notikušais gadījums, viss velti. Diemžēl cilvēki nemācās no citu kļūdām…

Gribu piekrist likumsargu teiktajam, ka ir gadījumi, kad
zagli iekārdināt var pat lietas, kas mums šķiet mazvērtīgas. Pirms vairākiem
gadiem bija gadījums, kad manam paziņam automašīnas logs tika izsists vien
tādēļ, lai garnadzis tiktu pie cigarešu paciņas, ko vīrietis bija atstājis
spēkratā redzamā vietā.

Pāvilostas pusē notikušais negadījums kārtējo reizi
apstiprina, ka ļaudis laukos ir mazāk piesardzīgi. Tas nav nekas jauns, ka
neaizslēgtas tiek atstātas gan automašīnas, gan arī mājokļi. Beidzas šis
paradums parasti ar negadījumiem. Kādam no neaizslēgta dzīvokļa koridora pazūd
soma, kas bijusi nolikta pie pašām ārdurvīm. Citam piedzērušais iekāpj mašīnā
un tur aizmieg. Kādai sievietei paradums neaizslēgt mājokļa durvis savukārt
beidzās ar nelūgtu viesi. Atgriezusies mājās, viņa secināja, ka iereibis
vīrietis, vispirms patukšojis viņas ledusskapi, saldi aizmidzis viņas laulības
gultā.

Nu kāpēc jāsagaida, kad nelaime piemeklēs mūs pašus, kāpēc
nevaram mācīties no citu kļūdām un būt piesardzīgāki? Ik dienu masu mediji ziņo
ne tikai par izdarītajiem likumpārkāpumiem, bet arī par to, ka noziedzības
līmenis nemazinās.

Turklāt, kā zināms, brīvlaišanu no ieslodzījuma vietām
sagaidīja kāds pulciņš likumpārkāpēju. Un gan jau, ka kāds no viņiem atgriezās
arī mūspusē. Kur teikts, ka šī persona nav atgriezusies uz vecās taciņas? Jo,
kā vēsta policijas apkopotā informācija, liela daļa noziedzīgus nodarījumus
paveikušo paradumus nemaina…

Paralēles gribas vilkt ar jautājumu par telefonkrāpniekiem.
Lai cik mēs, mediji, rakstītu, stāstītu un rādītu, lai cik policija izteiktu
brīdinājumus, tik un tā gadās kāds lētticīgais, kuru telefonkrāpniekiem izdodas
ievilināt savās lamatās un no kura gūt sev vieglu peļņu.

Tādēļ atļaušos būt apnicīga un no visas sirds aicināt:
nebūsim lētticīgi, sargāsim sevi un savus īpašumus! Jo, ja nebūs aitu, nebūs
arī cirpēju…