Dīvaini iegadījies, jo divas reizes, vien ar pāris dienu starpību, no diviem dažādiem avotiem dzirdēju, ka atsevišķos gadījumos likumpārkāpējam jāpiedod vai jāpiemēro maigāks sods.

Latvijā vajadzētu apsvērt iespēju ļaut piemērot tikai daļēju soda naudas apmēru tiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem, kuri atzīst savu vainu un piekrīt sodu samaksāt noteiktajā termiņā, paudusi Valsts policijas Prevencijas nodaļas vadītāja Vineta Mistre. Viņa norāda, ka dažās valstīs ieviesta prakse, ka gadījumā, ja sods tiek nomaksāts laikus, tas nav jāmaksā pilnā apmērā.

“Arī mēs mēģināsim rast risinājumu, lai ļautu cilvēkiem nomaksāt daļu soda, bet tikai tādā gadījumā, ja pārkāpējs piekrīt izdarītajam pārkāpumam un piemērotajam sodam,” tā policijas pārstāve, kura skaidro, ka, ieviešot šādu sistēmu, pārkāpējam vajadzētu maksāt 75 procentus no piemērotā soda.

Otrs gadījums, kad saskāros ar domu par atlaidēm soda piemērošanā, bija saruna ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieku Ingu Ukstiņu.

Apspriežot izskanējušo pieļāvumu, ka dzērājšoferiem varētu tikt piemērots aizliegums uz mūžu vadīt transportlīdzekli, I.Ukstiņš atzina, ka, viņaprāt, pēc pirmā gadījuma uzreiz nevajadzētu piemērot šādu soda mēru: “Jebkurš var kļūdīties, un ir jādod iespēja. Bet, ja pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti – otro vai pat trešo reizi, tad, domāju, tā sāk izveidoties par sistēmu un var piemērot mūža aizliegumu vadīt transportlīdzekli. Ja cilvēks pēc pirmās reizes nesaprot, ka tā nav labi darīt, tad var piemērot šo sankciju.”

Manī abas izskanējušās domas raisīja nopietnas pārdomas. Pirmais ierosinājums, par daļējo soda nomaksu, manuprāt, ir pat ļoti apsveicams. Soda nauda taču tiek piemērota ne tikai par smagiem pārkāpumiem, piemēram, braukšanu alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, bet arī par tādiem pārkāpumiem, kas neapdraud līdzcilvēku dzīvības, piemēram, nevietā stāvēšanai novietotu transportlīdzekli. Sodītie tādējādi būtu motivēti ātrāk nomaksāt sodu.

Runājot par otro pieļāvumu, par piedošanu dzērājšoferiem, kurš pieķerts pirmo reizi, manuprāt pats būtiskākais aspekts ir aizturētā dzērājšofera promiļu lielums. Droši vien, ka I.Ukstiņam taisnība, ka gadīties var ikvienam, taču, manuprāt, ir milzīga atšķirība, vai aizturētā dzērājbraucēja izelpā alkometrs fiksē, piemēram, 0,55 promiles vai 3,5 promiles, kas jau pielīdzināmas komai.

Ja pirmajā variantā promiles vēl nenogalina braucēja reakcijas spējas un, iespējams, radušās nevis grādīgās dziras, bet, iespējams, medikamentu lietošanas rezultātā, tad otrajā variantā promiļu daudzums jau nepārprotami vēsta par tīšu likumpārkāpumu. Tāpat, manuprāt, tikai loģiski būtu, ka uz mūžu sēšanās pie stūres jāliedz braucējiem, kuru reibumā izraisītie negadījumi kādam beigušies letāli.

Braucu ikdienā, un esmu par 110 procentiem pārliecināta, ka alkohols un auto ir divas absolūti nesavienojamas lietas. Esmu redzējusi gana nelaimju un traģēdiju, ko izraisījuši dzērājbraucēji. Atļaušos atgādināt traģisko negadījumu pirms vairākiem gadiem pie Durbes, kur iereibis vīrietis līkumā nenovaldīja transportlīdzekli – tas grāvī apgāzās. Pats šoferis izdzīvoja, bet viņa sievas dzīvība izdzisa.

Protams, traki ir ļaudis, kuri riskē saviem iereibušajiem tuviniekiem vai draugiem spēkratā sēsties blakus, taču atbildība par savu lēmumu skurbulī sēsties pie stūres tomēr jāuzņemas katram braucējam pašam. Vai cits negadījums. Pirms gadiem pieciem Nīcā piedzēries jauneklis ar automašīnu “BMW” notrieca bērnu. Ja pie stūres reibumā sēdušies apdraudētu tikai sevi, labi, pirmajā reizē viņiem varētu piedot. Bet neviens – ne gājējs pa ietvi, ne citi autobraucēji jau nezina, kas sēž pie stūres pretim braucošajai mašīnai.

Tādēļ palieku pie pārliecības, ka naskajiem sodu maksātājiem var dot atlaides, bet ar piedošanu dzērājbraucējiem jābūt stipri apdomīgiem.

Ita Cērmane,
žurnāliste