“Vai Balkānu ēra beigusies?; Eirovīzija atgriežas Eiropā; Itālis paziņo Latvijas balsojuma rezultātus”, – šim bloga ierakstam varētu būt daudzi nosaukumi. Bet patiesība ir tāda, ka pa ilgiem laikiem beidzot uzvarējusi Dziesma.

“The Balkan girls, they like to party like nobody”, – dziedāja rumāniete, bet virsroku pār paštīksmināšanos šogad gūst naivums, kas tic pasakām.

Naivums šogad mazliet bija modē. Konkursam pat pieteicās Patrīcija Kāsa un sers Endrjū Loids Vēbers – ģeniāli mākslinieki, kuru motivāciju es vēl joprojām neizprotu. Viņi gan neieguva sliktas vietas – Apvienotā Karaliste noslēdz piecinieku, bet Francija – trīs pozīcijas zemāk. Bet uzvaras laurus plūca baltkrievu izcelsmes norvēģis Aleksandrs Ribaks ar, manuprāt, pēdējās desmitgades skaistāko dziesmu, kas uzvarējusi šajā konkursā. Un tas ir satriecoši, pat neticami, loģiski. Un tas liek nedaudz mulst, jo pietiekami loģisks ir arī pārējais pirmais desmitnieks šogad, ar diviem izņēmumiem (Azerbaidžāna un Bosnija un Hercegovina).

Tas apgāž manu teoriju par Eirovīzijas ideālās dziesmas formātu, kurš pirms konkursa izskatījās apmēram šādi: paņemam vislētāko, visvienkāršāko tehno bītu, visdīvainākās drēbes, ieliekam neatņemamo sastāvdaļu – etnisko elementu, un tad skatuvei piešpricējam daudz dejotājas/-us (cik nu skatuve atļauj – limits ir 6 cilvēki uz skatuves), kādus uguņus, vēlams bungas, tad vēl kādu nestandarta instrumentu (akordeons, balalaika, flauta), varbūt uzdziedam kādā Eiropai nesaprotamā valodā un tad jau var cerēt uz izkļūšanu no pusfināla. Kas tad noticis ar skaistām meitenēm un īsiem svārkiem un lipīgiem meldiņiem, kas bija atslēga uz uzvarām agrāk?! Mazliet jau man arī ir taisnība – Turcijas “Dum Tek Tek”, Igaunijas “Randajad” un Bosnijas un Hercegovinas “Bistra Voda” satur pāris manis pieminētos elementus, tomēr gala rezultātu augšgalā, četras no piecām dziesmām ir angliski. Es, personiski, par to priecājos.

Jautājums – kas notiek ar Eiropas dienvidaustrumu valstīm? Kaut arī ģeogrāfiskais balsojums bija redzams vēl joprojām (arī ziemeļvalstīs), tas nebija tik izteikts. Varbūt par to jāpateicas jaunajai sistēmai, kas paredz, ka pusi no balsīm ģenerē žūrija. Trešo vietu ieguva Azerbaidžāna, bet dziesma bija estrādiska, dejojama, un tur bija glīta meitene, par viņiem balsoja ne tikai dienvidnieki. Ar jauno sistēmu Eirovīzijas saturs varētu atkal mazliet izlīdzināties, kas, protams, prasīs laiku. Rumānijas pārstāve dziedāja dziesmu, ar kuru centās visām Balkānu pussalas telefonlīnijām piešķirt vienu mērķi – nogādāt balsi par Rumāniju – “Balkan Girls”. Beigu beigās palika 19. vietā ar 40 balsīm, kas ir aptuveni divdesmit reižu mazāk nekā uzvarētājdziesmai.

Žēl, ļoti žēl, ka nepiedalījās Intars. Būtu bijis interesanti redzēt, kā par viņu balsotu citas valstis. Varbūt tomēr vajadzēja dziedāt latviski? Tomēr kaut kāda eksotika… Ziemeļvalstu etniskumam ir lielāks šarms, nekā dienvidnieku. Vai varbūt vienkārši nav tik pierasts, jo nav bijis jau kopš sākta gala bāzts acīs. Intars pusfinālā palika pēdējā vietā, ar septiņiem punktiem. Seši punkti no Lietuvas (kuriem latvieši neatvēlēja nevienu punktu) un viens punkts no Igaunijas (kurai letiņi atdeva visus divpadsmit). Gala rezultātā – 4. vieta no beigām Latvijai šogad.

Vācijas performancē figurēja striptīzdejotāja un modele Dita fon Tīza, kura plašākai sabiedrībai pazīstama arī ar to, ka gandrīz divus gadus bija skandalozā Merilina Mensona sieva – arī tas augļus nenesa – 20. vieta.

Mani šā gada favorīti – Norvēģija, Islande, Turcija. Un visas trīs pieciniekā. Reti tā notiek. Jādomā, ka, pateicoties Norvēģijas uzvarai, Eirovīzijas dziesmu konkurss vēl kādu laiku notiks, jo mani jau māca bažas, ka, ja turpināsies tā, kā te pāris pēdējos gadus, tad “lielajam četriniekam” varētu apnikt finansēt šo pasākumu. Krievi šogad bija sarūpējuši fantastisku skatuvi, fantastisku šovu, finālam arī fantastiskus vadītājus. Pie tam pamanījās arī paši par sevi pasmieties videosižetā, ko rādija balsošanas laikā. Šis konkurss krievus parādīja no labākās puses, kas arī mani pārsteidza, protams, patīkami. Patiesībā, par spīti jau atkal lielajam draņķīgo dziesmu īpatsvaram, šis bija ļoti labs Eirovīzijas dziesmu konkurss. Un tas, protams, ir skaisti.

Kristofers Knesis,
mūziķis