Mani kā mediķi arī daudzreiz mulsina šis “cits cēlonis”, un man gribas konkrētā gadījumā pierakstīt tam klāt vēl ko papildus.

Pirmreizējā slimības lapā jeb A lapā redzami uzskaitītie pārejošas darbnespējas cēloņi – ceļu satiksmes negadījums, saslimšana ar tuberkulozi, nelaimes gadījums darbā un cits cēlonis. Tuberkuloze izcelta atsevišķi, šķiet, tīri statistikas datiem.

Man prasītos pie cēloņiem tāda sadaļa, piemēram, kā sadzīves traumas.

Citos cēloņos varētu izdarīt sīkāku sadalījumu vai iespēju precizēt, piemēram, pa orgānu sistēmām: ādas saslimšana, kardioloģiska saslimšana utt.

Taču, ja mēs dalīsim šādi, mēs iebrauksim citā bēdā. Proti, veselības stāvoklis un diagnozes daļēji ir privāta informācija.

Tāpat – vai precīzāka diagnoze būtu jāzina darba devējam? Vai, piemēram, bargam darba devējam būtu jāzina, ka darbiniecei ir kāda ginekoloģiska saslimšana? Diez vai! Arī – ja kāda šī “cita cēloņa” dēļ, kas ietekmējis veselības stāvokli, darbinieks nevar darbavietā pildīt kādu pienākumu.

Ir darbavietas, kur ir obligātās veselības pārbaudes, uz kurām darba devējs var nosūtīt atkārtoti. Esmu arodslimību ārste, pie mums arvien biežāk nāk pēc ilgstošām slimošanām.

Bieži, izvērtējot pacienta stāvokli un darba apstākļus, atzīmēju punktus, ka cilvēks kādā periodā vai vispār kaut ko nedrīkst darīt.  

Protams, ir gadījumi, kad cilvēki izmanto DNL negodprātīgi.

Piemēram, ārsts izraksta slimības lapu, bet cilvēks šajā laikā vēlas doties ceļojumā un izmantot šo laiku savās interesēs (kā attaisnojumu minot veselības stāvokli, lai nebūtu jāierodas darbā).

Bet ir arī pretēji gadījumi, kad es reāli redzu, ka cilvēks pēc izslimotas pneimonijas joprojām ir bāls un svīst, nav vēl izveseļojies, vajadzētu pagarināt lapu, bet par visu varu raujas uz darbu.

Ir gadījumi, ka slimības lapas laikā mainās diagnoze, piemēram, cilvēks nonācis slimnīcā ar respiratoro vīrusu smagā formā, caureju, bet pa vidu viņš vēl iegūst traumu – paklūp un salauž roku.

Gadījumi mēdz būt ļoti dažādi.

Laila Atiķe, arodārste, ģimenes ārste

Uzziņai

– VM uzskata, ka diagnozes precizēšana ļautu uzzināt par saslimšanas tendencēm, pamatoti plānot finanses dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

– 2024. gadā kopumā izsniegtas 1 197 604 darbnespējas lapas, no kurām gandrīz puse – A lapas, ko apmaksā darba devējs.

Uz 1–3 dienām tika izrakstītas 62 052 jeb 11,6%, savukārt 73,4% A lapas, kas uzreiz atvērtas uz 9 dienām, tika turpinātas kā B lapas.

– Analizētie dati neliecina par tendenci, ka kāda konkrēta ārstniecības iestāde vai persona izsniegtu DNL ilgāk, nekā pacientam turpinās darbnespēja.

Tāpat nav pārliecinošu datu, kas norādītu, ka tās DNL, kas uzreiz ir atvērtas uz 9–10 dienām, būtu izsniegtas nepamatoti.

– Pēc datiem, nav novērota korelācija starp brīvdienām/svētku dienām, skolēnu brīvlaikiem un atvērto DNL skaita pieaugumu.

– Starp klasificētajiem DNL izsniegšanas iemesliem, kuros tas norādīts, izplatīts cēlonis ir arī nelaimes gadījumi darbavietā, tādēļ VM aicina izstrādāt konkrētus pasākumus darba devēju informētībai un zināšanu paplašināšanai, darba vides risku novērtēšanai.

– Veselības inspekcija 2024. gadā izskatīja 495 darba devēju sūdzības par DNL izsniegšanu. No tām 117 (32%) gadījumos tika veiktas korekcijas – piemēram, saīsināts darbnespējas periods, mainīts cēlonis.

DNL pilnībā anulētas 30 gadījumos (6%), savukārt 2023. gadā – 7 gadījumos.

Avots: E-veselība, Veselības ministrija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.