Intervija ar Liepājas Attīstības pārvaldes vadītāju Mārtiņu Ābolu.

– Kā pašvaldība izvēlas, kuras ielas remontēt? Iedzīvotāji saka – vēl taču segums pavisam labs!

– Jāsāk ar to, ka tranzīta ielas – Zirņu, Ganību, Brīvības, Pulvera, Zemnieku – visas galvenās artērijas izbūvētas pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tur sakārtota visa apakšzemes komunikāciju infrastruktūra.

Saskaņā ar tehnoloģiju apmēram ik pēc desmit gadiem ir nepieciešama tā saucamās dilumkārtas nomaiņa,

kas ilgtermiņā pagarina asfalta noturību.

Šur tur jau izveidojušās rises, parādās kāda plaisa. Jānovērš tas, ka šie bojājumi iet dziļāk inženierkomunikāciju izbūves zonā. Pilsēta apzināti sper šo soli; ja iespējams no valsts budžeta piesaistīt finansējumu šim mērķim, tad to arī darām.

– Kāpēc darbi notiks vienlaikus, nevis secīgi, ar mazāku satiksmes kavēšanu?

– Nevar pabeigt vienu un tad sākt otru, jo diemžēl dzīvojam tādā būvniecības iespēju sezonā, kāda mums ir. Asfalta segumu var ieklāt pie temperatūras, sākot no plus 10 grādiem, tāpēc būvniecības sezona šeit ir apmēram no maija līdz oktobrim.

Ja pašvaldība saredz iespēju piesaistīt ārējo finansējumu, tad tas ir jādara,

lai ilgtermiņā pasargātu pilsētu no lielākiem izdevumiem lieliem darbiem, kas būtu nepieciešami.

– Vai abos lielajos objektos – Raiņa un O. Kalpaka ielā – neērtības iedzīvotājiem un satiksmei ir maksimāli novērstas?

– Darbi norit saskaņā ar plānoto laika grafiku. Bez satiksmes ierobežojumiem un apbraucamiem ceļiem šādus būvdarbus nav iespējams veikt.

Ir izveidots ļoti strikts darbu plānošanas grafiks, un visiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas dzīvo un strādā būvdarbu zonā, ir jānodrošina piekļuve, un tas tiek darīts un respektēts. Ja ir kāda diena vai puse dienas, kad ir apgrūtināta piekļuve īpašumam, to individuāli saskaņo ar cilvēkiem.

Nenoliedzami, rodas neērtības, bet tās nav neplānotas vai haotiski veiktas.

Raiņa ielu pabeigs šajā būvniecības sezonā, O. Kalpaka iela jāpabeidz 2027. gadā.

– Drīz sāksies darbi Brīvības ielā, stāsies spēkā pilsētas autobusu maršrutu tīklu izmaiņas un piedevām sāksies jaunais skolas gads, kad pieaugs satiksmes plūsma. Vai par remontiem domājat arī šajā kontekstā?

– Visu vērtējam kontekstuāli. Darbi Brīvības ielā ritēs pa posmiem un pa joslām, nenotiks satiksmes ierobežošana vienlaikus visā garumā.

Asfalta dilumkārtas nomaiņa notiek daudz ātrāk nekā mums šķiet.

Nenoliedzami, organizējot kustību pa vienu joslu satiksme sabremzēsies, bet tas ir vērtēts gan attiecībā uz apbraucamiem ceļiem, gan sabiedriskā transporta plānojuma izmaiņām.

– Iedzīvotāji spriež arī par to, kāpēc pie mums ceļus neremontē naktīs, kā to dara ārvalstīs.

– Es arī būtu priecīgs, ja darbi notiktu vakara stundās.

Ir bijuši precedenti tramvaja sliežu remonta laikā, kad to darīja nakts stundās, un saņēmām pretenzijas, ka darbi ir ļoti skaļi, traucēts naktsmiers. Otrs ir jautājums par izmaksām – vai uzņēmējs ir gatavs par darbu nakts stundās maksāt pēc cita atalgojuma līmeņa.

Taču esam pieredzējuši, ka dilumkārtas nomaiņa Jūras ielā notika vakarā, kad satiksme mazāka, un pieļauju domu, ka Brīvības ielā varētu būt līdzīgi.