Normunds Aldzers: Jādod bezmaksas atstarotāji, lai cilvēki būtu redzami
Rudenī un ziemā gājēji daudz biežāk iet bojā vai gūst traumas ceļu satiksmes negadījumos. Pēc CSDD datiem, periodā no 2015. līdz 2024. gadam novembrī un decembrī bojāgājušo gājēju skaits ir par 81 līdz 86 procentiem augstāks nekā vidēji mēnesī.
liepajniekiem.lv
Intervija ar “Lux Express Latvija” autobusa šoferi Normundu Aldzeru.
– Kā izskatās no šofera sēdekļa, vai kampaņas un akcijas, kurās iedzīvotājus aicina lietot atstarotājus, maina situāciju uz ceļiem?
– Ļoti daudzi cilvēki staigā bez atstarotājiem. Manā skatījumā lielākā daļa ar atstarotājiem ir tie, kuri piedalījušies akcijās – satikušies ar policistu vai arī kāds uzņēmums tos iedevis.
Cilvēki negrib tērēt savu naudu, viņiem žēl to dažu centu savai dzīvībai.
Pievēršot uzmanību, kas piekārts somiņām vai pie apģērba, uz atstarotāja ir kāda uzņēmuma logo. Tātad jādod bezmaksas atstarotāji, lai cilvēki būtu redzami. Un vairāki, jo rīt viņš ies ar citu somiņu un pie tās atstarotāja nebūs.
Ja pateiksi cilvēkam, lai ir atbildīgs un nopērk sev atstarotāju, nekā nebūs. Arī “Lux Express” dāvina pasažieriem atstarotājus.
– Kurā brīdī šoferis pamana gājēju, ja tam ir atstarotājs, un kad, ja tā nav?
– Mašīnas ugunis spiež tiktāl, cik spiež. Ja priekšā nekas nemirguļo, un piedevām 90 procenti mūsējo valkā tumšu apģērbu, cilvēku nevar ieraudzīt, viņš saplūst ar tumsu.
Es viņu ieraugu tikai tajā brīdī, kad nonāk lukturu gaismā.
Ja tobrīd man kāds brauc pretī, tad tās ir tuvās gaismas, jo ar tālajām nevaru braukt. Cilvēku ieraugu pēdējā brīdī, kad bremzēšanas ceļš līdz viņam ir nepietiekams.
Ja atstarotājs ir, tad arī ar tuvajām gaismām pamanīšu zibsnīti un uzmanīšos, samazināšu ātrumu.
– Domāju, ne katrs apzinās, cik ilgs laiks vajadzīgs, lai nobremzētu lielu autobusu.
– Viss atkarīgs no ceļa stāvokļa, vai tas ir slidens, kā arī no ātruma. Mūsu autobusi sver pāri 20 tonnām. Bremzēšanas ceļš vienmēr ir garāks, nekā tas mirklis, kopš ieraugu cilvēku.
Es teikšu, ka daudz efektīvāks un tālāk saskatāms par atstarotāju ir lukturītis, kaut vai no mobilā telefona.
Nes to rokā, un es redzēšu, ka kaut kas midžinās. Paspīdini lukturīti arī tad, kad pieturā gaidi autobusu, jo tevi nevar pamanīt būdā pie sienas!
– Daudzi domā, ka atstarotāju vajag tikai ārpus pilsētas, viņu arguments ir – es eju tikai pa apgaismotām ielām.
– Tieši pilsētā vajag, jo tur cilvēku ir vairāk un ne visi iet pāri pa gājēju pārejām vai pie luksofora. Ne viens vien iet kā briedis pāri pa taisno.
Kad iestājas krēsla, neko īsti nedod ne auto ugunis, ne ielas apgaismojums, tas ir visbīstamākais periods.
Uzziņai
Latvijas iedzīvotāju drošības paradumi
- Tikai 20% vienmēr lieto atstarotājus.
- 30% atstarotājus pieliek rudenī un ziemā, 25% atkarībā no situācijas, bet 24% tos nelieto.
- Nelietotāju grupā vairāk ir vīriešu (26%) nekā sieviešu (23%).
- 24% iedzīvotāju vecumā pēc 60 gadiem vienmēr lieto atstarotājus, bet jaunieši vecumā līdz 29 gadiem – tikai 17%; katrs trešais jaunietis nevalkā vispār.
- Galvenā motivācija lietot atstarotāju būtu tā saņemšana bez maksas, tikai tad seko ziņas par negadījumiem un vēlme būt piemēram bērniem.
Avots: “BALTA” aptauja sadarbībā ar “Norstat”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.