Intervija ar Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāju Normundu Sergejevu.

– Cik bieži Kurzemē notiek letāli un smagi negadījumi darbā?

– Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas operatīvajiem datiem 2024. gadā Kurzemē bijuši trīs letāli nelaimes gadījumi darbā, smagi – 38, bet viegli – 255.

Šogad līdz septembra nogalei šajā reģionā reģistrēti trīs letāli gadījumi, 22 smagi, no kuriem līdz šim izmeklēti 14, bet pārējos izmeklēšana vēl turpinās, savukārt viegli – 179.

No šogad Kurzemē notikušajiem letāliem gadījumiem divi saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem, kuros cilvēki gājuši bojā darba laikā, bet

viens notikums reģistrēts Liepājā, kad cilvēks dzīvību zaudējis, iekrītot akmens drupinātājā, un viņš ticis aprakts.

Jāatzīmē, ka šis nelaimes gadījums vēl tiek izmeklēts, proti, vēl nav zināms, vai cilvēks miris dabīgā nāvē vai darba vides faktora iedarbības dēļ.

Kopumā Latvijā 2025. gadā līdz šim bijuši desmit letāli nelaimes gadījumi darba vides faktora ieradbības rezultātā.

Bijuši arī deviņi gadījumi, kad cilvēks darba laikā miris dabīgā nāvē, taču tie šajā statistikā netiek iekļauti.

– Vai nelaimes gadījumiem darba vietā ir tendence samazināties?

– Ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, tad aktuālā statistika vieš cerību, ka kopumā nelaimes gadījumu skaits šogad būs mazāks.

Taču negadījumi mēdz notikt viļņveidīgi,

līdz ar to izteikt prognozes vēl būtu priekšlaicīgi.

– Kādi ir visizplatītākie pārkāpumi darba aizsardzības jomā?

– Pārkāpumi gadu gaitā īpaši nemainās. Visbiežāk tie saistīti ar darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, proti, reizi gadā vai vispār netiek veikta darba vides riska novērtēšana, netiek sastādīts darba aizsardzības pasākumu plāns, darbinieki nav informēti par riskiem, kādi pastāv darba vidē.

Aiz šo pārkāpumu bloka seko apmācība darba aizsardzības jautājumos, proti, darbinieki sākotnēji netiek apmācīti un instruēti, līdz ar to viņi nav informēti, kā pareizi un droši veikt konkrēto darbu, kas nereti arī ir nelaimes gadījumu cēlonis.

Trešais – darbiniekiem netiek veiktas obligātās veselības pārbaudes,

netiek pārbaudīts, vai darbinieka veselības stāvoklis atļauj veikt darbu konkrētajos darba vides riskos.

Jāsaka arī, ka ar šo grēko pašvaldības budžeta iestādes. Taču šajā ziņā situācija uzlabojas.

– Vai darba devēju un strādājošo izpratne par darba aizsardzības nozīmīgumu uzlabojas?

– Mans subjektīvais novērojums ir, jā – uzlabojas. Darba devējus šeit var iedalīt grupās.

Ir lieli uzņēmumi, kuriem ir resursi piesaistīt vai nu darba aizsardzības speciālistus ar augstāko izglītību, vai kompetentas institūcijas, kas veic šo iekšējo vides uzraudzību. Tur situācija pārsvarā ir laba vai ļoti laba.

Taču ir mazāki uzņēmumi, kuri varbūt līdz galam nezina darba aizsardzības prasības, līdz ar to neveic šo riska izvērtējumu, nezina, kādi riski pastāv, līdz ar to nevar sastādīt konkrētu darba aizsardzības pasākumu plānu,

nav izstrādātas instrukcijas, kā droši un pareizi veikt darbu.

Attiecīgi mazākos uzņēmumos ar mazākiem resursiem biežāk konstatē darba aizsardzības pārkāpumus.

Darba inspekcija visa gada garumā īsteno speciālu kampaņu, kuras laikā pārbauda līdz šim neapsekotus uzņēmumus, proti, tos, kuri iepriekš nav nonākuši inspekcijas redzeslokā.

Tur pārbaudām, vai ir izveidota darba aizsardzības organizatoriskā struktūra – vai uzņēmumā ir darba aizsardzības speciālists vai pieaicināta kompetenta institūcija, vai ir vērtēti riski, kā arī tiek apskatīti darba tiesību jautājumi – darba līgumi un to saturs, vai tiek veikta precīza darbalaika uzskate, tajā skaitā virsstundu darbs, vai darbiniekiem tiek piešķirti atvaļinājumi u.c.

Līdz ar to mēs mērķtiecīgi strādājam gan ar jauniem uzņēmumiem, gan tiem, kas līdz šim nekad nav nonākuši mūsu redzesslokā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.