Intervija ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini.

– Kāpēc joprojām buksē ES fondu investīciju apguve?

– No savas puses esmu diezgan agresīvi iestājies par šī jautājuma sakārtošanu. Arī, kad sāku strādāt kā ministrs, redzēju to, ka 2024. gadā fondu plānošanas dokumentu, kas paredzēti investīcijām no 2021. līdz 2027. gadam, bija īstenoti absolūti mazāka daļa. Vispār pat noteikumi nebija pieņemti.

Tas arī bija mans pirmais darbs – pieņemt visus šos Ministru kabineta noteikumus.

Visi Ekonomikas ministrijas fondu rīcībā esošie līdzekļi ir pieejami. Ekonomikai – uzņēmumu attīstībai, jaunu produktu radīšanai, dažādām iniciatīvām – šogad vien pieejami 250 miljoni eiro.

Taču mēs ar to neapstājamies – valdībā veicam agresīvu politiku un īpaši uzstājam uz to, ka esam gatavi paņemt vēl vismaz 200 miljonus eiro no tām ministrijām, kas guļ un kaut kādu iemeslu dēļ netiek galā ar savām programmām.

Mēs agresīvi paužam pozīciju “nesēdi kā suns uz siena kaudzes”,

proti, ja nauda ir, bet tu nespēj sakārtot birokrātiskās procedūras, lai tā ieplūst ekonomikā, tad acīmredzot tavai nozarei šis finansējums nav vajadzīgs. Tad dodam to nozarēm, kurām tā ir vajadzīga. Ekonomikai noteikti vajag!

Man kā ekonomikas ministram ir prieks, ka šī pozīcija devusi savu rezultātu, jo citas ministrijas sapratušas, ka mēs runājam nopietni.

Pagājušajā gadā arī pārdalījām pirmās programmas uz ekonomikas ministriju, turklāt gana lielas summas.

Tieši no citām ministrijām, kas nespēja strādāt, papildus piešķīrām 27 miljonus eiro, lai reģionos var būvēt īres namus.

– Kādu jūs redzat lidsabiedrības “airBaltic” nākotni? Vai vienošanās ar Vācijas aviokompāniju grupu “Lufthansa Group” atrisinās tās finanšu problēmas?

– Tas, ka izdevies vienoties ar šādu starptautisku aviokompāniju, ir laba ziņa. Taču joprojām esmu ļoti skeptisks par esošo “airBaltic” vadītāju Martinu Gausu.

Uzskatu, ka uzņēmumam ir jāmaina tieši valdes priekšsēdētājs.

Esmu neapmierināts ar uzņēmuma gada darbības rādītāju rezultātiem un uzskatu, ka jaunais ceļš uzņēmuma attīstībā jāveic ar jaunu vadītāju. Tas, ka nomainīja padomi, šo faktu nemaina.

– Vai izdosies ieviest plānu cenu ierobežošanai lielveikalos?

– Mūsu mērķis nav mainījies, un mēs uz to ejam. Par apmēram 20% vēlamies samazināt pārtikas cenas pirmās nepieciešamības precēm, kas varētu būt aptuveni 150 produktu grupās.

Nupat Saeimā iesniegts pirmais likums no Ekonomikas ministrijas izstrādātā plāna, kas sastāv no pieciem punktiem. Redzēsim, vai tas gūs atbalstu Saeimā.

– Vai tuvākajā laikā varētu notikt valdības nomaiņa?

– Te svarīgs jautājums par to, kā valdība spēs atrisināt konkrētus problēmjautājumus, ar kuriem varbūt viens otrs ministrs ne līdz galam tiek galā.

Ar bažām raugāmies uz to, kas notiek transporta jomā.

Satiksmes ministram, kurš nepārstāv to politisko partiju, kura ir atbildīga par Finanšu ministriju, gluži vienkārši būs ļoti izaicinoši panākt kādu tiešām vērā ņemamu rezultātu.

Problēmas Satiksmes ministrijas jomā kļūst aizvien lielākas.

Ministru izvēle ir premjeres atbildība, un mēs arī problēmjautājumu risināšanu sagaidām no valdības vadītājas.

– Vai šobrīd valdība ir stabila?

– Jā, nu nav jau tādu jautājumu, ko mēs šobrīd nevarētu pieņemt.

Neraugoties uz visu, domāju, ka Latvijas Bankas vadītājs tiks atbalstīts, budžetu mēs pieņēmām, un šobrīd jautājums ir par to, kāds būs nākotnes redzējums un kā tikt galā ar ļoti konkrētiem problēmjautājumiem – “Rail Baltica”, “airBaltic”, sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumi, pasta jautājumi.

Tie visi pamatā fokusējas ap Satiksmes ministriju.

Jāstrādā arī pie tranzītbiznesa jautājumiem, kas svarīgi liepājniekiem. Ir jābūt redzējumam, kā tos risināt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.